Zviedrijas tiesa piespriedusi gadu un desmit mēnešus ilgu cietumsodu tibetietim, kurš Ķīnas uzdevumā Zviedrijā izspiegojis citus tibetiešus. 49 gadus vecais Zviedrijas iedzīvotājs tibetietis Dordže Gjancans tika aizturēts 2017.gada 26.februārī un notiesāts piektdien.
Izmeklēšanā noskaidrots, ka viņš ievācis informāciju par citu Zviedrijā dzīvojošo tibetiešu identitāti, politiskajiem uzskatiem un braucieniem uz citām valstīm.
Viņš spiegojis Ķīnas labā no 2015.gada jūlija līdz 2017.gada februārim.
Lai nodotu informāciju Ķīnas izlūkdienesta pārstāvim, Gjancans devies uz Poliju, un Ķīna par informāciju vismaz vienreiz samaksājusi viņam 50 000 Zviedrijas kronu (apmēram 4900 eiro), vēsta ziņu aģentūra «Associated Press».
Zviedrijas tibetiešu kopienas prezidente Jamjanga Čoedona intervijā radiostacijai «Radio Free Asia» pauda atvieglojumu, ka beidzot pieņemts «skaidrs secinājums» par Gjancana vainu.
«Mēs, tibetieši Zviedrijā, pilnībā atbalstām (..) tiesas lēmumu. Būdami tibetiešu bēgļi Zviedrijā, mēs domājam vienīgi, kā palīdzēt cits citam, nevis kaitēt, tādēļ, kad pirmo reizi dzirdējām ziņas par šo Ķīnas spiegu, mēs bijām šokēti, un mēs nespējām tam noticēt,» viņa piebilda.
Pēc informācijas saņemšanas no Gjancana Ķīnas varasiestādes nopratinājušas Zviedrijā dzīvojošo tibetiešu ģimenes locekļus un radiniekus, kas joprojām dzīvo Tibetā, un izdarījušas spiedienu uz viņiem. Šādas sekas savukārt likušas Zviedrijā dzīvojošajiem tibetiešiem apšaubīt savas iespējas strādāt un brīvi rīkoties jaunajā mītnes zemē.
Zviedrijas Drošības dienests atzina, ka pretlikumīga spiegošana bieži tiek izmantota kā metode, lai atturētu trimdā dzīvojošos bēgļus kritizēt režīmu, no kura viņi ir aizbēguši, kā arī, lai iegūtu kontroli pār aizbēgušajiem.
Arī etniskie uiguri, kuri dzīvo Zviedrijā, ir saskārušies ar Ķīnas mēģinājumiem padarīt viņus par spiegiem savā kopienā.
«Pretlikumīgas spiegošanas aktivitātes pret bēgļiem ir ļoti nopietns noziegums,» pēc Gjancana aizturēšanas norādīja Zviedrijas Drošības dienesta Pretizlūkošanas vienības vadītājs Daniels Stenlings.
«Tas grauj demokrātisko procesu, jo liedz cilvēkiem, kas jau ir apdraudēti un aizbēguši no savas valsts, izmantot savas tiesības un brīvības, kuras viņiem vajadzētu baudīt saskaņā ar Zviedrijas konstitūciju,» viņš piebilda.
