Krievijas valsts atomenerģētikas korporācijas «Rosatom» apgalvojumi, ka Baltkrievijā topošās Astravjecas atomelektrostacijas (AES) stresa testu rezultāti atbilst Eiropas Kodoldrošības regulatoru grupas (ENSREG) drošības prasībām, neatbilst patiesībai, paziņojis Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs, norādot, ka šobrīd var runāt tikai par formālu atbilstību.
Kā izteicies Linkevičs, Baltkrievija cenšas leģitimēt Astravjecas AES projektu ar sabiedrisko attiecību paņēmieniem, nevis stiprinot kodoldrošību.
«Tas, ka stresa testu ziņojums izstrādāts pēc Eiropas Savienības metodoloģijas, ir pašsaprotami, taču tā ir tikai formāla atbilstība. Ir jārunā par saturu, par ziņojumā sniegto vērtējumu, obligātajiem ieteikumiem attiecībā uz drošības pastiprināšanu,» norādījis ministrs.
Viņš atgādinājis, ka stresa testi ir tikai viens no daudziem kodoldrošības stiprināšanas elementiem, un testu vērtējumi aprobežojas ar atomelektrostaciju noturību pret ārēju riska faktoru radītiem apdraudējumiem.
Stresa testi neskar svarīgākos jautājumus par Astravjecas AES drošību, kas attiecas uz pašu šā kodolobjekta vietas izvēli un būvlaukuma izpēti, seismiskajiem pētījumiem, iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi starpvalstu mērogā, drošības kultūru, būvdarbu un ekspluatācijas kvalitāti, norādīts Lietuvas Ārlietu ministrijas izplatītajā paziņojumā.
Linkevičs uzsvēris, ka Lietuva aicina Baltkrieviju un Astravjecas AES projekta būvuzņēmējus izturēties nopietni pret kodoldrošības problēmām un pildīt savas starptautiskās saistības, ieskaitot stresa testu ziņojuma ieteikumus. «Tikai pēc tam, kad šīs rekomendācijas būs ievērotas, būs iespējams tehniski pamatot atzinumus par Astravjecas AES (ne)noturību pret ārējām ietekmēm,» viņš piebildis.
Kā norāda ministrija, no 12. līdz 14.jūnijam Baltkrieviju apmeklēja stresa testu ekspertu uzraudzības valde, kas iepazīstināja atbildīgās Minskas institūcijas ar provizorisko ziņojumu par testu rezultātiem. Eksperti konstatēja, ka Baltkrievijas stresa testu pārskats izstrādāts saskaņā ar ENSREG noteiktajām metodoloģiskajām prasībām, taču ziņojumā ietvertie stresa testu rezultāti un ieteikumi būs zināmi tikai 2.jūlijā.
Stresa testos iesaistītās puses - Eiropas Komisija, Baltkrievija, stresa testu padziļinātas analīzes eksperti un valde - vienojušās nekomentēt ziņojuma rezultātus, kamēr tie nebūs apstiprināti ENSREG sēdē.
Tikmēr «Rosatom» jau izplatījusi paziņojumu, kurā apgalvots, ka Eiropas ekspertu grupas vadītājs Marks Fojs pārbaužu provizorisko rezultātu ziņojuma prezentācijā uzsvēris Baltkrievijas nacionālā stresa testu ziņojuma atbilstību ENSREG prasībām un vienlaikus paziņojis, ka Baltkrievija, atbildot uz ekspertu jautājumiem par ziņojumu, «īsā laikā sniegusi lielu papildinformācijas apjomu».
Kā ziņots, Baltkrievija savas AES būvei izraudzījusies vietu aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas - Grodņas apgabala Astravjecas rajonā. Turklāt dzesēšanas vajadzībām plānots izmantot ūdeni no Neres upes, kas tālāk tek cauri Lietuvas galvaspilsētai. Arī no Latvijas robežas šo kodolspēkstaciju šķir tikai aptuveni 110 kilometri.
Šobrīd paredzēts, ka kodolspēkstacijā būs divi reaktori, katrs ar 1200 megavatu jaudu. Baltkrievija cer pirmo reaktoru rūpnieciskai elektroenerģijas ražošanai sagatavot līdz 2019.gada nogalei, bet otro reaktoru plānots iedarbināt 2020.gada vidū.
Būvdarbu ģenerāluzņēmēja ir Krievijas valsts atomenerģētikas korporācijas «Rosatom» meitassabiedrība «Atomstrojeksport».
Lietuvas amatpersonas uzskata, ka spēkstacija tiek celta, neievērojot drošības prasības. Pastāv arī bažas, ka jaunā AES varētu traucēt Lietuvai sinhronizēt savus elektrotīklus ar Rietumeiropu.
Minska noraida Lietuvas pārmetumus, apgalvojot, ka tās būvētā spēkstacija atbildīs visaugstākajiem drošības standartiem. Vienlaikus Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko īpaši uzsvēris, ka Astravjecas AES jāuzceļ pēc iespējas lētāk, savukārt Lietuvas vērtējumā spēkstacijas būvniecībā notiek negodīga un plaša izdevumu samazināšana uz drošības rēķina.
