Pirms Jāņiem alkohola veikalos Latvijas pierobežā vērojama liela rosība. Veikalā «Super Alko», kas atrodas dažu simtu metru attālumā no robežas ar Igauniju, cilvēku ir apmēram trīsreiz vairāk nekā pērn, atsaucoties uz «SIA Aldar Latvia» valdes locekļa Lauri Uibo aplēsēm, raksta portāls «Postimees».
Veikalā dzirdama igauņu un somu valoda, novēroja «Postimees» žurnālisti.
Visvairāk pērk alu un vīnu kastēs, taču pircējus interesē arī citi viegli, kā arī stiprie grādīgie dzērieni. «Viennozīmīgi nevar pateikt, bet alus, protams, šobrīd ir numur viens,» saka Uibo.
Pierobežas veikalu apmeklētāji atzīst, ka uz Latviju devušies lēto alkohola cenu dēļ.
«Šeit viss ir daudz lētāk nekā Igaunijā,» stāsta Marko no Igaunijas. «Es nopirku alu ne vien sev, bet arī brālim. Pasūtīja arī citi.»
Marko atzīst, ka Latvijas pierobežā esošajā veikalā «Alko1000» ar sievu Elgu iegriežoties ik pa laikam. Cenu atšķirība Latvijā un Igaunijā esot ievērojama.
«Veikalā Igaunijā varu nopirkt pāris sidrus. Pagaidām vēl nav tik traki, ka noteikti vajag braukt uz šejieni,» norāda Elga.
Viņas groziņā ir vairākas dzirkstošā vīna pudeles. «Nopirku sev, mammai un onkuļiem. Viss Līgovakaram,» viņa stāsta.
Jari no Somijas uz Latviju atbrauca ar draugu, lai nodrošinātos ar alkohola krājumiem saulgriežu svētkiem. Viņu iepirkumu grozos bija gan alus, gan arī baltvīns. «Jā, pirkt alkoholu šeit ir izdevīgi,» viņš sacīja, dodoties pie kases.
Savukārt igauniete maija ar savu dzīvesbiedru uz alkohola veikalu Latvijā devās protestējot pret augstajām alkohola cenām Igaunijā.
«Kāpēc valdība pieņem tādus muļķīgus lēmumus? Citādi mēs te nebrauktu,» stāsta sieviete. «Mēs piedalījāmies alkorallijā, bet tāpēc jau mēs neesam nekādi alkoholiķi.»
Viņa piebilst, ka pirms nodokļu celšanas ne reizi neesot braukusi uz Latviju pēc alkohola.
Cerot samazināt vidējo alkohola patēriņu un ienest valsts kasē vairāk naudas, Baltijas valstu valdības nolēma pacelt nodokļus alkoholam. Vienīgā problēma - nodokļu celšana nebija koordinēta. Kamēr Igaunija un Latvija palielināja akcīzes nodokli, Latvijā tas notika gausāk.
Šogad veiktā aptaujā atklājās, ka 39% igauņu devušies ārpus valsts, lai iegādātos alkoholu. Katrs desmitais pēc grādīgajiem dzērieniem braucis uz Latviju.
Februārī no Igaunijas pāri robežai uz Latviju devās autokolonna, kuras dalībnieki izrādīja neapmierinātību ar Igaunijas nodokļu politiku. Tikmēr Igaunijas Nodokļu un muitas pārvalde secinājusi, ka alkotūrisms Igaunijas valsts budžetam pērn izmaksājis apmēram 30 miljonus eiro negūtu alkohola akcīzes nodokļa ieņēmumu - krietni vairāk, nekā prognozēja Finanšu ministrija.
/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)