Pirmdien Luksemburgā saskaņā ar Lietuvas iniciatīvu parakstīts nodomu protokols par Eiropas Savienības (ES) kiberdrošības ātrās reaģēšanas spēku izveidi. Šo dokumentu parakstījušas sešas valstis - Lietuva, Igaunija, Horvātija, Nīderlande, Rumānija un Spānija, bet līdz gada beigām tām oficiāli pievienosies arī Francija, Polija un Somija, ziņu aģentūrai BNS apliecinājis Lietuvas aizsardzības ministra vietnieks Edvīns Ķerza.
(Papildināta ziņa.)
Iecerēts izveidot ES kiberdrošības ātrās reaģēšanas komandas ar pusgadu ilgu rotācijas periodu, kas varētu palīdzēt dalībvalstīm lielu kiberincidentu gadījumā.
Ar ES institūcijām tiks apspriesta iespēja šim projektam piesaistīt ES budžeta līdzekļus tehnikas un programmatūras iegādei. Rotācijas grafiku paredzēts apstiprināt nākamgad.
Ar novērotāja tiesībām projektā piedalīsies vēl četras valstis - Beļģija, Grieķija, Slovēnija un Vācija.
Kiberdrošības ātrās reaģēšanas spēki ir viens no pirmajiem projektiem, kas uzsākti saistībā ar pērn parakstīto ES aizsardzības sadarbības paktu.
Kā norādījis Ķerza, šī iniciatīva ir «redzamākais, vistālāk attīstītais un reālistiskākais ES pastāvīgās strukturētās sadarbības (PESCO) projekts».
Lietuva ilgus gadus skeptiski vērtēja ES militāro sadarbību, baidoties, ka tā varētu dublēt NATO un samazināt ASV lomu Eiropā. Taču ASV prezidenta Donalda Trampa kritiskā attieksme pret aliansi un Lielbritānijas lēmums izstāties no ES pamudināja Lietuvu mainīt šo nostāju.
Prezidente Daļa Grībauskaite savā gadskārtējā ziņojumā Seimam izteicās, ka Lietuvai nebūtu jābaidās atrasties ES integrācijas priekšgalā. «Tikai apvienojot spēkus militārās, enerģētiskās, ekonomiskās un kiberdrošības jomā, mēs jutīsimies stipri,» viņa uzsvēra.
