Otrdiena, 17. jūlijā Vārda dienas: Aleksejs Aleksis Alekss
Foto: Edijs Pālens/LETA

Gadījumā, ja izceltos militārs konflikts ar Krieviju, ASV bruņotie spēki slikto ceļu un birokrātijas dēļ nespēs laicīgi nokļūt Baltijas valstīs un citviet Eiropā, nobažījušies ASV spēku komandieri. Bruņumašīnām uz šaurajiem ceļiem nāktos vilkties aiz kravas automašīnām, aprūsējušie tilti varētu neizturēt bruņutransportieru svaru, bet karavīrus varētu aizturēt pārcentīgi birokrāti, raksta «The Washington Post».

Lai arī daudzas barjeras varētu krist tad, ja būtu izsludināts karš, iespējamā kavēšanās tomēr rada bažas. NATO dalībvalstīs, kas robežojas ar Krieviju, atrodas neliels ASV karavīru skaits, taču papildspēkiem nāktos mērot tūkstošiem kilometru.

Birokrātijas, neefektīvas plānošanas un novecojušas infrastruktūras izraisītas kavēšanās dēļ Krievijai varētu pavērties iespēja ieņemt teritoriju Baltijā, kamēr ASV armijas plānotāji vēl pildītu 17 dokumentus, kas nepieciešami, lai no Vācijas nokļūtu Polijā.

Vismaz viena Baltā nama simulācija, kurā tika izspēlēts Eiropas un Krievijas kara scenārijs, beidzās ar NATO zaudējumu tieši loģistisko problēmu dēļ.

Ko līdzīgu piedzīvoja ASV armijas eskadrons, kas bija rēķinājies ar divām nedēļām, lai pārvestu savus «Stryker» bruņutransportierus no Gruzijas uz Vāciju. Taču beigu beigās tas prasīja četrus mēnešus, un karavīriem šo laiku nācās pavadīt Vācijā bez transporta līdzekļiem un ieročiem.

«Mums jāspēj pārvietoties tikpat ātri vai ātrāk nekā Krievijai, lai mēs būtu efektīvs preventīvais spēks,» norāda bijušais ASV armijas komandieris Eiropā Bens Hodžess.

Hodžess decembrī atvaļinājās, un kopš tā laika Vašingtonā bāzētajā Eiropas Politikas analīzes centrā (CEPA) iestājas par karavīru mobilitātes veicināšanu. ASV un NATO jābūt spējīgām «savākt pietiekami lielu kapacitāti, lai Krievija neizdarītu briesmīgu pārrēķināšanos,» uzsver Hodžess.

NATO alianse tika izveidota, lai aizsargātos no iespējama kara ar Krieviju. Taču pēc Padomju Savienības sabrukuma Rietumvalstis atslāba, cerot uz sadarbību ar Maskavu. Vairākus gadus pēc NATO paplašināšanās 2004.gadā, kad tika uzņemtas vairākas bijušās padomju valstis, tai skaitā arī Latvija, Lietuva un Igaunija, aliansei nebija plānu, kā efektīvi aizsargāt jaunās dalībvalstis.

Krievijas 2014.gada iebrukums Krimas pussalā pielika punktu Rietumu optimismam. Taču «muskuļi, kas ļautu cīnīties ar Krieviju, bija atrofējušies tiktāl, ka tos tik tikko varēja sasprindzināt, un spēja virzīties pāri Eiropai bija noārdījusies», situāciju raksturo «The Washington Post».

«Transports ir ļoti praktisks sarežģījums. Taču tas ir simptoms lielākai problēmai,» uzsver bijušais ASV armijas ģenerālis un ASV vēstnieks NATO Duglass Lūts. «Mēs tagad konfrontējam pēdējos 25 gados valdījušo ideju, ka Eiropa ir vienota, brīva un tur valda miers. Taču tā nav vienota, tā nav brīva un tajā nevalda miers.»

Daudzos gadījumos Maskavas militārajiem plānotājiem ir labāks priekšstats par jauno NATO teritoriju tiltiem, ceļiem un vājībām, jo kādreiz tās bija Padomju Savienības teritorijas. Un, lai arī Krievijai nav šķēršļu karavīru pārvietošanai tās teritorijā, miera laika noteikumu pastiprināšanās dēļ Eiropā šādi ierobežojumi pastāv.

Laikraksts norāda, ka, piemēram, Baltijas dzelzceļa sliedes ir platākas par Rietumu standartu un tāpēc tāpēc vilcienus nepieciešams pārlādēt netālu no Polijas robežas ar Lietuvu. Tas karavīru pārvietošanos var aizkavēt par vairākām dienām.

«Ja vari ierasties 45 dienu laikā, tad esi nokavējis cīņu,» norāda ģenerālmajors Stīvens Šapiro, kurš organizē ASV armijas pārvietošanos Eiropā.

Sagaidāms, ka NATO līderi šiem jautājumiem pievērsīsies nākammēnes Briselē gaidāmajā NATO samitā, taču situācijas uzlabošana varētu prasīt vairākus gadus.

Militārajās simulācijās īpaša uzmanība pievērsta Suvalku koridoram, kas tiek uzskatīts par vājāko posmu Baltijas valstu aizsardzībā. Tas ir apmēram 100 kilometrus plats Lietuvas un Polijas robežas posms - šaurākā vieta starp Krievijas Kaļiņingradas apgabalu ziemeļrietumos un Krievijas sabiedroto Baltkrieviju austrumos. Suvalku koridors ir Kaļiņingradā izvietoto pretgaisa sistēmu darbības lokā, tāpēc militārajās simulācijās NATO ģenerāļi vilcinājās sūtīt kaujas lidmašīnas uz šo reģionu. Kājniekiem būtu jācīnās bez gaisa spēku palīdzības, tāpēc viņus varētu aizkavēt pat tik šķietami nenozīmīgs šķērslis kā ceļu nobloķējusi automašīna, paverot ceļu Krievijas iebrukumam Baltijas valstīs.

Ja Krievija sāktu koncentrēt savus spēkus pie robežas, NATO būtu jāspēj ātri transportēt savus karavīrus, taču militārajam transportam nepiemēroto ceļu dēļ to būtu grūti izdarīt. Domnīcas «Rand Corporation» 2016.gada pētījumā tika aprēķināts, ka Krievija varētu ieņemt Rīgu 60 stundu laikā vai pat vēl ātrāk.

«Baltija varētu būt vieta, ko Krievija izmanto, lai pārbaudītu visu NATO,» uzsver Lietuvas Aizsardzības ministrijas loģistikas vadītājs, apakšpulkvedis Valds Dambrausks. «Ja tā cieš neveiksmi, viss NATO cieš neveiksmi.»

© TVNET. Visas tiesības paturētas