Eiropas Kodoldrošības regulatoru grupa (ENSREG) devusi kopumā pozitīvu vērtējumu Baltkrievijā netālu no Lietuvas topošās Astravjecas atomelektrostacijas (AES) stresa testiem, otrdien vēsta izdevums «Euractiv.com».
ES eksperti Baltkrievijas Astravjecas AES stresa testus kopumā vērtē pozitīvi (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Vienlaikus eksperti snieguši Baltkrievijas Ārkārtējo situāciju ministrijas Radiācijas un kodoldrošības departamentam («Gosatomnadzor») virkni ieteikumu par to, kas vēl paveicams līdz 2019.gada nogalei, kas spēkstacijā plānots iedarbināt pirmo reaktoru.
Ekspertu ziņojumā norādīts, ka spēkstacija ir nodrošināta pret energoapgādes traucējumiem un gatava tikt galā ar ārkārtējām situācijām, kopumā ir noturīga pret zemestrīcēm un plūdiem. Vienlaikus gan atzīts, ka vērtētājiem nav bijusi pieejama pilnīga seismiskā informācija un dažas no drošības viedokļa svarīgas būves ārkārtējā situācijā varētu applūst. Atzinīgi vērtētas dzesēšanas sistēmas, bet ieteikts parūpēties par papildu drošības mehānismiem, tai skaitā rezerves ūdenssūkņiem.
Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs, komentējot šos atzinumus, izteicis cerību, ka Minska šos aizrādījumus ņems vērā, un uzsvēris, ka ENSREG ziņojums «ir tikai vērtēšanas sākums».
Pēc viņa sacītā, stresa testi veikti pēc Eiropas Savienības (ES) metodoloģijas, bet tos nevar uzskatīt par galīgu un visaptverošu spēkstacijas drošības novērtējumu, kas atbildētu uz visiem jautājumiem, kuri satrauc Lietuvu.
Kā uzsvēris ministrs, ENSREG sniegtie ieteikumi «nav tik vienkārši, kā tos mēģināts pasniegt», un to izpilde līdz Astravjecas AES iedarbināšanai ir noteikums, no kā jābūt atkarīgai turpmākajai ES un Baltkrievijas sadarbībai.
«Tie ir sarežģīti, darbietilpīgi un nav lēti, un mēs pat nevaram iedomāties, ka bez minēto ieteikumu izpildes šis objekts varētu saņemt darbības licenci,» viņš sacījis ziņu aģentūrai BNS.
«Mēs ļoti augstu vērtējam Eiropas Komisijas (EK) iesaistīšanos, ES vadība ļoti skaidri uzsver, ka tās nav tikai Lietuvas rūpes. Ticam, ka šajā vērtēšanas procesā EK piedalīsies kopā ar mums. Mēs tāpat kā līdz šim konsekventi un principiāli izvirzīsim šos jautājumus. Paraudzīsimies, ko teiks Baltkrievija,» izteicies Linkevičs.
Viņš atgādinājis, ka stresa testu mērķis ir izvērtēt ārējo faktoru radītos riskus un atomelektrostaciju noturību pret tiem, bet tie neaptver būvlaukuma izvēli un izpēti, iespējamo ietekmi uz vidi starpvalstu mērogā, darba un drošības kultūru un citus jautājumus, ko Lietuva izvirzījusi jau kopš šā kaimiņvalsts projekta pirmsākumiem.
Kā ziņots, Baltkrievija savas AES būvei izraudzījusies vietu aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas - Grodņas apgabala Astravjecas rajonā. Turklāt dzesēšanas vajadzībām plānots izmantot ūdeni no Neres upes, kas tālāk tek cauri Lietuvas galvaspilsētai. Arī no Latvijas robežas šo kodolspēkstaciju šķir tikai aptuveni 110 kilometri.
Šobrīd paredzēts, ka kodolspēkstacijā būs divi reaktori, katrs ar 1200 megavatu jaudu. Baltkrievija cer pirmo reaktoru rūpnieciskai elektroenerģijas ražošanai sagatavot līdz 2019.gada nogalei, bet otro reaktoru plānots iedarbināt 2020.gada vidū.
Būvdarbu ģenerāluzņēmēja ir Krievijas valsts atomenerģētikas korporācijas «Rosatom» meitassabiedrība «Atomstrojeksport».
Lietuvas amatpersonas uzskata, ka spēkstacija tiek celta, neievērojot drošības prasības, Pastāv arī bažas, ka jaunā AES varētu traucēt Lietuvai sinhronizēt savus elektrotīklus ar Rietumeiropu.
Minska noraida Lietuvas pārmetumus, apgalvojot, ka tās būvētā spēkstacija atbildīs visaugstākajiem drošības standartiem. Vienlaikus Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko īpaši uzsvēris, ka Astravjecas AES jāuzceļ pēc iespējas lētāk, savukārt Lietuvas vērtējumā spēkstacijas būvniecībā notiek negodīga un plaša izdevumu samazināšana uz drošības rēķina.