NATO samitā Briselē tiks runāts par Baltijas valstīs un Polijā dislocēto alianses spēku atbalstīšanu un draudu atvairīšanas stiprināšanu, paziņojis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Stoltenbergs: NATO samitā diskutēs par draudu atvairīšanas stiprināšanu Baltijas valstīs
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Kā tur atbalstīt šos spēku, nosūtīt tiem spēkus pastiprināšanai (..), par to mēs diskutēsim šajā samitā,» žurnālistiem pirms sanāksmes sacīja Stoltenbergs.
NATO ģenerālsekretārs norādīja, ka draudu atvairīšana Baltijas valstīs un Polijā balstās uz spēkiem, kas jau atrodas šajās valstīs, tostarp vietējiem aizsardzības spēkiem, un sistēmu, kas tos atbalsta.
Stoltenbergs uzsvēra, ka Baltijas valstīs un Polijā esošo spēku stiprināšanai būtiska ir militārā mobilitāte pāri NATO robežām un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu robežām, kā arī spēja ātri atbalstīt spēkus uz vietas.
2016.gada vasarā NATO Varšavas samitā tika nolemts dislocēt katrā Baltijas valstī un Polijā pa bataljona lieluma kaujas vienībai, lai palīdzētu savaldīt Krievijas draudus pēc Krievijas agresijas Ukrainā.
Kaujas vienību Igaunijā vada Lielbritānija, bet Kanāda vada kaujas grupu Latvijā. Lietuvā dislocēto kaujas grupu vada Vācija, bet Polijā esošo kaujas grupu vada ASV.