Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps pieļāvis, ka nākamnedēļ paredzētajās sarunās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu varētu skart jautājumu par ASV spēku mācībām Baltijas valstīs.
Tramps pieļauj iespēju sarunās ar Putinu skart jautājumu par ASV spēku mācībām Baltijas valstīs (17)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Nu... varbūt mēs par to runāsim,» žurnālistiem NATO samitā Briselē ceturtdien sacījis Tramps, vaicāts, vai viņš apsvērtu iespēju apturēt militārās mācības Baltijas valstīs, ja to palūgtu Putins.
Tramps arī norādījis, ka tikšanās laikā ar Krievijas prezidentu gatavojas runāt par līgumiem bruņojuma kontroles jomā un daudziem citiem jautājumiem.
Kā ziņots, Tramps un Putins pirmdien, 16.jūlijā, gatavojas tikties Helsinkos.
Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite iepriekšējā dienā atzina, ka šo tikšanos gaida ar bažām.
«Mums tas allaž rada bažas. Mēs zinām, kas ir Putins, mēs zinām, kas ir mūsu kaimiņvalsts, un zinām, uz ko varam cerēt. Tādēļ uz šo tikšanos un iespējamajiem rezultātiem raugāmies ļoti nopietni,» viņa sacīja.
Šo tikšanos Grībauskaite salīdzināja ar pagājušajā mēnesī notikušajām Trampa un Ziemeļkorejas līdera Kima Čenuna sarunām, kuru rezultātus viņa nosaukusi par pretrunīgiem.
Tramps un Kims Singapūrā parakstīja kopīgu dokumentu, kurā Ziemeļkoreja apņēmās «strādāt Korejas pussalas pilnīgas denuklearizācijas virzienā». Pēc šīs tikšanās Tramps negaidīti paziņoja, ka apturēs kopīgās militārās mācības ar Dienvikoreju, žēlodamies, ka tās izmaksā dārgi, un piekrizdams Ziemeļkorejas vērtējumam, ka tās «ir provokatīvas».
Parakstītās deklarācijas kritiķi uzskata, ka šim dokumentam pietrūkst konkrētības, un pauž bažas, ka Tramps varētu negaidīti piekāpties arī Krievijai jautājumā par ASV spēkiem Austrumeiropā.