Ieroči, iefiltrēšanās ASV politikā, aizturēšana: kas ir Marija Butina?

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ekrānšāviņš

Pirmdien ASV prezidents Donalds Tramps Helsinkos tikās ar Krievijas autokrātu Vladimiru Putinu un vēlreiz apliecināja, ka ticot Putina teiktajam, ka Krievija nav iejaukusies ASV prezidenta vēlēšanās 2016.gadā, lai gan ASV specdienesti nonākuši pie pavisam citādiem secinājumiem un īpašā prokurora izmeklēšana novedusi pie apsūdzību izvirzīšanas vairākiem Krievijas pilsoņiem. (Vēlāk gan Tramps savu teikto noliedza un paziņoja, ka esot «pārteicies»). Neilgi pēc samita noslēguma ASV Tieslietu ministrija paziņoja par Krievijas pilsones Marijas Butinas aizturēšanu - gados jaunā ieroču entuziaste apsūdzēta par to, ka darbojusies kā slepena Krievijas aģente Savienotajās Valstīs un mēģinājusi iefiltrēties organizācijās, kam ir ietekme uz ASV politiku.

29 gadus vecajai Butinai savulaik piederēja mēbeļu veikals Sibīrijā, raksta «The Washington Post». Ieroču aktīviste ar studenta vīzu ieradās ASV un nesen pabeidza maģistra studiju programmu Amerikāņu universitātē Vašingtonā. Saskaņā ar lietas materiāliem, Butina divu gadu garumā centusies nodibināt attiecības ar ASV konservatīvajiem politiķiem un organizācijām, darbojoties Krievijas interesēs.

Tagad Butina aizturēta saistībā ar apsūdzībām, ka viņa kā slepena aģente darbojusies Krievijas interesēs, centusies nodibināt slepenus komunikācijas kanālus un iefiltrējusies ASV politiskajās grupās un organizācijās, tostarp kādā «ieroču aizstāvju organizācijā», kas, pēc visa spriežot, ir ASV lielākais ieroču lobijs «National Rifle Association» (NRA).

Apsūdzībā teikts, ka Butinai palīdzējis kāds ASV politiskais darbinieks, kas esot Butinu iepazīstinājis ar ietekmīgiem ASV politiķiem. Lai arī dokumentos šīs personas vārds nav atklāts, «The Washington Post» norāda, ka tas varētu būt republikāņu partijas konsultants Pols Ēriksons, kurš esot mēģinājis sarīkot tikšanos starp Trampu un krievu politiķi un baņķieri Aleksandru Toršinu, kuru uzskata par saistītu ar Krievijas kriminālajām aprindām.

Butinas advokāts norāda, ka Butina neesot Krievijas aģente un esot tikai centusies sadraudzēties ar amerikāņiem.

Saites ar ASV galveno ieroču lobiju

2013.gadā Butina sāka nodibināt kontaktus ar NRA locekļiem un citiem ieroču entuziastiem ASV. Tolaik viņa Maskavā uzņēma NRA vadības un ieroču aktīvistu delegācijas. No 2014.gada viņa kopā ar Krievijas politiķi Aleksandru Toršinu apmeklēja vairākus NRA pasākumus Savienotajās Valstīs.

2015.gada jūnijā, kad Tramps paziņoja par savu kandidatūru ASV vēlēšanās, ASV konservatīvo žurnālā «National Interest» tika publicēta Butinas sleja. Tajā viņa rakstīja, ka uz ASV un Krievijas attiecību uzlabošanos var cerēt tikai tad, ja ASV prezidenta amatā tiks ievēlēts republikānis.

Pēc NRA pasākuma, ko apmeklēja liela Krievijas delegācija, Butina sazinājās ar rīkotājiem, piedāvājot «svarīgu informāciju, lai jūs varētu padziļināt šīs jaunās attiecības» ar Krieviju. Lietas materiālos nav paskaidrots, kāda veida informāciju Butina piedāvāja.

Jau 2015.gada martā Butina e-pastos amerikāņu politiskajam darbiniekam prognozēja, ka 2016.gada vēlēšanās uzvarēs republikāņu kandidāts. Viņa ierosināja īpašu projektu, kura ietvaros NRA varētu nostiprināt attiecības ar republikāņiem. Butina lūdza viņai atvēlēt 125 000 dolāru, lai viņa varētu apmeklēt «visas galvenās» republikāņu rīkotās konferences.

Kontakti ar Trampu ģimeni

Lietas materiālos nav minēti Butinas kontakti ar Trampa ģimeni, taču tie fiksēti medijos. 2015.gada jūlijā libertāriešu politiskajā pasākumā «FreedomFest» Butina publiski uzdeva jautājumu Trampam: «Kāda būs jūsu ārpolitika, īpaši attiecībā uz manu valsti?»

«Es pazīstu Putinu, un ziniet, mēs ar Putinu labi satiekam,» atbildēja Tramps. Tas bija pirmais Trampa izteikums kampaņas laikā, solot uzlabot attiecības ar Krieviju.

Butina 2016.gada maijā piedalījās NRA konferencē, kur Ēriksons centās sarīkot Toršina tikšanos ar Trampu. Ēriksons e-pasta vēstulē kampaņas pārstāvjiem raksturoja Toršinu kā «Putina emisāru», kas vēloties uzlabot attiecības ar ASV, iepriekš ziņojuši ASV mediji.

Toršins tā arī nesatika Trampu, taču pasākuma laikā īsi tikās ar Trampa vecāko dēlu Donaldu Trampu jaunāko. Trampa dēls sarunājas arī ar sievieti, kas tika uzdota par Toršina asistenti. Tramps jaunākais domā, ka tā varēja būt Butina, «The Washington Post» atklājis anonīms informācijas avots.

Butina kopā ar Ēriksonu ieradās uz Trampa inaugurāciju.

Atskaites Krievijai

FIB izmeklēšanā tika atrasti pierādījumi tam, ka Butina par savām darbībām atskaitījusies kādai Krievijas amatpersonai, kuras vārds netiek atklāts. «The Washington Post» norāda, ka amatpersonas raksturojums atbilst Toršinam.

2016.gada martā Butina kādam amerikānim adresētā e-pasta ziņojumā rakstīja par Toršina «vēlmi piedalīties mūsu krievu-amerikāņu projektā» un lika saprast, ka Putinu pārstāvošs cilvēks paudis atbalstu «šā komunikācijas kanāla izveidošanai».

Izmeklēšana Butinas lietā sākās pirms Millera nozīmēšanas ASV īpašā prokurora amatā. Lai arī viņam zināms par šo lietu, izmeklēšanu veica federālie aģenti un prokurori, kas nav Millera pakļautībā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu