Igaunija plāno būvēt pastāvīgu radioaktīvo atkritumu glabātavu

LETA/BNS
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AP/Scanpix

Igaunija plāno līdz 2040.gadam uzbūvēt pastāvīgu radioaktīvo atkritumu glabātavu, kurā tiktu uz visiem laikiem noglabāti gan tie kodolatkritumi, kas Igaunijā palikuši pēc Padomju Savienības armijas izvešanas, gan tie, kuri nelielos daudzumos mūsdienās rodas pašā Igaunijā.

Kā iespējamākā vieta šādas glabātavas izveidei minēta bijušās padomju armijas atomzemūdeņu flotes mācību centra teritorija Paldiskos, Pakri pussalā.

Lēsts, ka šis projekts varētu izmaksāt līdz 90 miljoniem eiro, vēsta Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR. Nepieciešamos izpētes darbus paredzēts sākt nākamgad.

Pirms diviem gadiem Igaunijas valdība pieņēma lēmumu būvēt jaunu glabātavu radioaktīvajiem atkritumiem, kas veidosies, demontējot divus mācību centra reaktorus.

Kā pastāstījis Igaunijas vides ministrs Sīms Kīslers, šobrīd Paldiskos atrodas pagaidu glabātava, kur iekonservētas mācību centra reaktoru daļas. Pēc viņa teiktā, puse no projekta līdzekļiem būs vajadzīga glabātavas būvei un otra puse - padomju laika kodolobjekta demontēšanai.

Līdztekus valsts budžeta finansējumam Igaunija meklēs iespējas piesaistīt naudu no Eiropas Savienības (ES) un citiem starptautiskajiem fondiem.

Aptuveni 95 procentiem no Igaunijas teritorijā esošajiem radioaktīvajiem atkritumiem ir vēsturiska izcelsme, tie saistīti galvenokārt ar Paldisku kodolobjektu un Tammiku radioaktīvo atkritumu glabātavu. Mūsdienās Igaunijā radīto radioaktīvo atkritumu apjoms ir vidēji 0,85 kubikmetri gadā un, kā norādījis Kīslers, to radioaktivitātes līmenis nav augsts. Pēc viņa teiktā, šobrīd valsts teritorijā nav nedz izlietotas kodoldegvielas, nedz atkritumu ar augstu radioaktivitātes līmeni.

2015.gadā veiktie pētījumi liecina, ka labākais projekta risinājums būtu glabātava, kas sastāv no virszemes un pazemes daļas, kā arī darba un administratīvās zonas.

Pēc ministra teiktā, reaktora komponenti ar augstāko radioaktivitātes līmeni un tie atkritumi, kas saglabā radioaktivitāti ilgu laiku, jāuzglabā vismaz 30 metrus zem zemes.

Iecerēts, ka projektēšanas darbi tiks veikti no 2027. līdz 2037 .gadam, būvdarbi - no 2037. līdz 2040.gadam, bet reaktora komponentu demontāža un pārvietošana uz pastāvīgo glabātavu jāpabeidz, vēlākais, līdz 2050.gadam.

Padomju armijas atomzemūdeņu flotes mācību centrs ar diviem reaktoriem Paldiskos tika izveidots pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados. 1989.gadā tā ekspluatācija tika izbeigta, bet piecus gadus vēlāk no reaktoriem tika izņemta kodoldegviela.

Kā atgādinājis Kīslers, sabrūkot Padomju Savienībai, Maskava piedāvāja Igaunijai uzņemties atbildību par reaktoru demontāžu un kodolatkritumu sakārtošanu ar noteikumu, ka Krievijas armijai tiktu atļauts palikt Igaunijā līdz 2000.gadam. Igaunijas valdība šādam priekšlikumam nepiekrita, un Krievijas armija aizbraucot paņēma līdzi no Paldisku reaktoriem izņemto kodoldegvielu, bet Igaunijai atstāja mantojumā radioaktīvi piesārņotās reaktoru būves

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X

Tēmas

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu