Šīs desas var būt kaitīgas

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: LETA

Augu eļļas, majonēzes, margarīni, sojas, konditorejas un gaļas izstrādājumi. Tie ir pārtikas produkti, kuru etiķetes vajadzētu lasīt īpaši rūpīgi, ja nevēlaties lietot uzturā ģenētiski modificētos organismus (ĢMO), kuri var nodarīt kaitējumu veselībai un apkārtējai videi.

Nevalstiskās organizācijas "Zemes draugi" padomes loceklis Jānis Ulme intervijā portālam TVNET skaidro, ka situācija ĢMO jomā lielā mērā atkarīga no starptautiskā regulējuma. Diskusijas un pētījumi šai sarežģītajā jautājumā joprojām turpinās.

Neievēro kārtību

Lai gan Latvijas likumdošanā paredzēts, ka produktiem, kuri satur ĢMO, veikalos jābūt novietotiem savrup un viegli identificējamiem, tomēr ne visur šī kārtība tiek ievērota. Kāpēc? “Tā var būt izplatītāju interese, tā var būt tirgotāju nevēlēšanās šos produktus identificēt.”

Vairieties no jocīgiem apzīmējumiem

Iegādājoties augu eļļas, Ulme iesaka izvairīties no produktiem, kuru nosaukumā iekļauti apzīmējumi “lauku”, “tautas” un citi uzticību neveicinoši vārdi. Šādu preču etiķetes jālasa īpaši rūpīgi un jāpārliecinās, vai produktā ir ĢM soja.

Arī majonēzēs, margarīnos un gaļas izstrādājumos mēdz pievienot soju.

Pircējiem mūsdienās ir jāuzmanās un etiķetes jālasa jebkur.

Saistībā tieši ar ĢMO aptuveni pirms gada radīta preču zīme “Brīvs no ĢMO”. Patlaban Latvijā to izmanto jau ap 50 uzņēmumu, tostarp sabiedriskās ēdināšanas firmas, tirgotāji, ražotāji, publiskās iestādes (pilnu sarakstu, lūdzu, skatīt resursos).

Ulme apgalvo, ka, iegādājoties pārtiku ar šādu uzrakstu, patērētājs var būt drošs, ka tajā nav ĢMO. Pārbaudes notiekot skrupulozi.

ĢMO var atstāt sliktas sekas uz bērnu veselību
ĢMO var atstāt sliktas sekas uz bērnu veselību Foto: flickr.com/Avneyon

Bažījas par dzīvnieku izcelsmes produktiem

Otrs būtisks jautājums, ko “Zemes draugu” vadītājs minēja saistībā ar ĢMO, ir par dzīvnieku izcelsmes – gaļas un tās izstrādājumu, piena un tā produktu, kā arī olu - kvalitāti.

Šie produkti rada bažas, jo 95% no ĢM augu izmanto tieši dzīvnieku barošanā. Patlaban Latvijas

pircējs nevar uzzināt, ar ko barots dzīvnieks, kura gaļu viņš nopērk.

Šai jomā trūkst regulējuma.

Interesanta pieredze šai jomā ir Zviedrijai, kurā lopkautuves pirms diviem mēnešiem nolēma nepieņemt apstrādei lopus, kuri baroti ar ĢM lopbarību.

Ulme sprieda - kamēr nav kopēja Eiropas regulējuma, Latvija varētu ieviest nacionālo marķējumu un sertifikāciju, kas apliecinātu, ka mūsu produktos nav ĢMO. Tā būtu izdevīga arī mūsu uzņēmējiem, kuri šai jomā varētu gūt starptautiskus panākumus.

Tā ir viena no izdevīgākajām nišām, kas Latvijai varētu būt.

Jāteic, ka mūsu ražotāji gan nebūtu pirmie – šo taciņu jau paspējuši iemīt īri.

Nesaprotamā attieksme ministrijā

“Zaļās” kustības pārstāvis atzina, ka ĢMO jautājumā parasti saskaras ar saprotošu un atbalstošu viedokli no nacionālās politikas veidotāju puses. Izņēmums ir Zemkopības ministrija, kuras pārstāvji mēdz paust vieglprātīgu attieksmi saistībā ar ĢMO.

Īpaši Ulme akcentēja zemkopības ministri Jāni Dūklavu un ministrijas speciālisti Inesi Aleksejevu.

“Es nesaprotu ministra pozīciju. Latvijas zinātnieki ir paskaidrojuši, cik lielus zaudējumus pārējām nozarēm radītu ĢM kultūraugu audzēšana.

Būtu diezgan liels ārprāts, ja kāds izdomātu audzēt ĢMO.

Viņš sajauktu visu novadu. Bioloģiskie [lauksaimnieki] tur iznīkst, jo viņi nedrīkst būt blakus un risks nedrīkst būt tik liels. Uz visa šā fona un sabiedrības viedokļa liekas jocīga tāda vieglprātīga attieksme brīžos, kad ministrijai ir jākontrolē, ko ierēdniecība dara.”

Veikalos pārtikas precēm, kuru sastāvā ir ĢMO, jābūt novietotām savrupi
Veikalos pārtikas precēm, kuru sastāvā ir ĢMO, jābūt novietotām savrupi Foto: LETA

Uzmanīgi ar soju!

Vēl viena preču grupa, kam Ulme ieteica pievērst uzmanību, ir soja un tās produkti. Arī šīm precēm uzmanīgi jāpēta etiķetes un jāraugās uz sertifikāciju. Turklāt marķējums ne tikai jāizlasa, bet arī jāizvērtē tā uzticamība. “Tas nav jautājums tikai par ĢMO. Tas ir jautājums - kādas lauksaimniecības ķimikālijas tiek izmantotas sojas audzēšanai ne tikai lopbarībai, bet arī cilvēku pārtikai.”

Soja ir viena no visintensīvāk apstrādātajām lauksaimniecības kultūrām.

Protams, ir arī bioloģiski marķētā soja. Pārsvarā uz Latvijā nopērkamās sojas iepakojuma rakstīts, ka tā nesatur ĢMO. Par šo uzrakstu patiesumu gan ne vienmēr var būt pārliecināts. Varot uzticēties Vācijas vai Brazīlijas sertifikācijai. Uzmanīgākam jābūt ar Āzijas soju.

Ne visam rakstītajam varam uzticēties!

Runājot par pārtikas produktu iepakojumu, Ulme atzina, ka “pārbaudes ir bēdīgais jautājums. Pateicoties nebeidzamajai krīzei, ar pagājušo gadu produktu kontroles no Pārtikas un veterinārā dienesta puses, respektīvi monitoringa programma, cik mums ir zināms, ir tikusi pārtraukta.” Tas nozīmējot, ka netiek skatīts, kā sertifikācija tiek ievērota.

Līdz ar to uzticamība un kontroles iespēja ir būtiski mazinājusies.

Jāpiebilst, ka patlaban Latvijā ĢMO neaudzē. Vairums pašvaldību noteikušas šādu augu audzēšanas aizliegumus.

ĢMO ir augi vai citi dzīvie organismi, kuru gēnos mākslīgi ievadīti sveši gēni no citiem augiem, baktērijām, vīrusiem vai dzīvniekiem. Šādas starpsugu gēnu sajaukšanās dabā vai izmantojot selekcijas metodes nenotiek. ĢM pārtika ir tāda pārtika, kas satur vai ražota no ĢMO.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu