Saistībā ar kūlas dedzināšanu sabiedrībā joprojām izskan dažādi mīti, piemēram, tā ir sena latviešu tradīcija, kūlas dedzināšana likvidē ērces, bet zeme pēc pērnā gada zāles dedzināšanas paliek vērtīgāka un auglīgāka. Kā ir patiesībā? Skaidro Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).
Mīts: kūlas dedzināšanu ir iespējams kontrolēt. Patiesība: vēja un citu apstākļu ietekmē, degšanas virziens var mainīties, liesmas var strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām utt. Cilvēki neapzinās, ka, jo garāka zāle, jo lielākas liesmas un līdz ar to nekontrolējamāks ugunsgrēks.
Mīts: kūlas dedzināšana nenodara kaitējumu dabai. Patiesība: kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai, iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus un sīkdzīvniekus, putnu ligzdas. Vislielākais ļaunums tiek nodarīts, dedzinot kūlu lielās platībās un vēlu pavasarī vai pat vasarā, kad ir pamodušies gandrīz visi dzīvnieki, izveidotas putnu ligzdas, sadētas olas. Turklāt dedzinātas tiek arī putniem nozīmīgās mitrās pļavas, ezeru un upju palienes.
Mīts: Pēc kūlas dedzināšanas zeme paliek vērtīgāka un auglīgāka. Patiesība: kūlas dedzināšana samazina sugu daudzveidību un tā vienkāršojas. Dedzināšanas rezultātā virsroku gūst dažas bieži sastopamas graudzāles ar stipru sakņu sistēmu, kas sāk dominēt agrākās sugu daudzveidība vietā. Tās rezultātā izzūd retās vai tikai dabiskiem zālājiem raksturīgās sugas, bet dedzināšana, sadegot organiskajām vielām, rada arī mēslošanas efektu, kas dabiskai pļavai nav vajadzīgs. Kā arī kūlas dedzināšanas dēļ samazinās sugu daudzveidība, kas attiecīgi mazina dabas estētisko skaistumu - dabā izzūd dažādas krāsas, smaržas un skaņas, ko rada floras un faunas daudzveidīgums.
Mīts: dedzinot kūlu ir iespējams cīnīties ar ērcēm.
Patiesība: lai gan daļa ērču sadeg, taču to skaits nav liels, jo zāle vēl nav izaugusi, un lielākā daļa no ērcēm vēl nav aktīvas.
Mīts: Kūlas dedzināšana ir senlatviešu tradīcija. Patiesība: senajos ticējumos un lauksaimniecības aprakstos nav liecību, ka tā būtu pašmāju tradīcija. Turklāt bieži tiek pat pieminēts, ka zāles pat trūcis. Latviešiem savs zemes gabals bija svēts un tas tika izmantots pilnībā un apkopts rūpīgi, līdz ar to pavasaros uz laukiemsausās zāles nebija. Kūlas dedzināšana Latvijā sākās Padomju laikos, to ieviesa iebraucēji. Krievijā un Ukrainā, kur bija plašas un neapkoptas zemes platības, tika dedzināta kūla.
Ko darīt, lai nepieļautu kūlas degšanu?
Ministru kabineta 2016.gada 19.aprīļa noteikumos Nr.238 «Ugunsdrošības noteikumi» ir noteikts, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka.
Lai pavasarī neveidotos kūla, iedzīvotājiem un pašvaldībām ir jāsakopj savi īpašumi jau rudenī – jānopļauj zāle un jānovāc atkritumi. Teritorijas sakopšana ir jāveic pastāvīgi – regulāri to attīrot no degtspējīgiem atkritumiem un teritoriju ap ēkām 10 metrus platā joslā attīra no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām.
Sakopjot savas piemājas teritorijas, īpašumus un arī neapsaimniekotās teritorijas, ir iespējams izvairīties no tā, ka pavasarī kāda neuzmanīgas rīcības rezultātā var izcelties plašs kūlas ugunsgrēks. Pieredze liecina, ka, sakopjot teritorijas, samazinās arī kūlas ugunsgrēku skaits, piemēram, Liepājā pēc tam, kad sāka sakopt Kara ostas teritoriju, ir samazinājies kūlas ugunsgrēku skaits.
VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana – tas nav veids, kā sakopt neapsaimniekotās un nesakoptās teritorijas.
Ko darīt, ja aizdegusies kūla?
Situācijās, kad iedzīvotāji pamana kūlas ugunsgrēku, nekavējoties ir jāzvana VUGD uz tālruni 112 un jānosauc precīza adrese vai pēc iespējas precīzāk jāapraksta vieta, kur izcēlies ugunsgrēks, kā arī ir jānosauc savs vārds, uzvārds un telefona numurs, un jāatbild uz dispečera jautājumiem.
Svarīgi ir pēc iespējas ātrāk paziņot ugunsdzēsējiem par izcēlušos ugunsgrēku, lai viņi varētu savlaicīgi ierasties notikuma vietā, pirms vēl liesmas būs izplatījušās lielā platībā.
Vai pats var dzēst kūlas ugunsgrēku?
Pamanot kūlas ugunsgrēku, iedzīvotājam ir nekavējoties jāzvana uz tālruni 112 un jāinformē ugunsdzēsēji par kūlas degšanu. Ja iedzīvotājs pats vēlās uzsākt kūlas dzēšanu pirms ugunsdzēsēju ierašanās, tad ieteicams ir sākotnēji objektīvi izvērtēt esošo situāciju un pārliecināties vai dzēšanas darbi neapdraudēs iedzīvotāja veselību un dzīvību.
Degošu pērno zāli jeb kūlu var mēģināt apdzēst ar ūdeni, smiltīm, vai arī var izmantojot koku zarus, piemēram, egļu zarus. Nav ieteicams mēģināt liesmas apdzēst tām uzkāpjot virsū, jo, iespējams, apavu zole var neizturēt uguns radīto karstumu, kā arī no karstuma var aizdegties drēbes. Dzēšot liesmas vai glābjoties no tām ir jāstāv izdegušajā pusē, aptuveni 1-2 metu attālumā no liesmām, jo tādejādi, ja liesmas pēkšņi mainītu virzienu, iedzīvotājs būtu mazāk apdraudēts. Jūtot, ka kūlas ugunsgrēka dzēšana nav droša, iedzīvotājam, lai neapdraudētu savu veselību un dzīvību, ir jāpārtrauc liesmu dzēšana un jāgaida ugunsdzēsēji drošā vietā.
