Arboristi izbrāķējuši «Simtgades aleju» Kronvalda parkā

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Zane Bitere/LETA

Dizaina biroja «H2E» projektētais vides objekts «Simtgades aleja», kuru plānots izbūvēt blakus Latvijas Nacionālajam teātrim, var negatīvi ietekmēt starp pilsētas kanālu un teātri augošos ozolus, atzinusi SIA «Labie koki», kurai Rīgas dome bija uzticējusi izvērtēt iespējamo Georga Kūfalta veidotās ozolu alejas apdraudējumu instalācijas uzstādīšanas gadījumā.

Kā šodien vēsta žurnāls «Ir», pēc «Labo koku» atzinuma saņemšanas projekta autoriem un arboristiem jāspriež, kādas izmaiņas projektā nepieciešamas, lai tas nekaitētu kokiem. Ja ir vēlme, tad nerūsējošā tērauda instalāciju var uzlikt arī simtgadīgajiem ozoliem nekaitīgā veidā, taču Latvijā ierastajā standartprocedūrā - rakt un betonēt - to nedrīkst, žurnālam atzinis «Labo koku» vadītājs Edgars Neilands.

Sākotnējais «H2E» piedāvājums paredz simtgades instalāciju izvietot alejā starp Nacionālo teātri un pilsētas kanālu, un «Ir» rīcībā esošie projekta zīmējumi rāda, ka ik pēc 3,5 metriem zemē metra dziļumā plānots iebetonēt apmēram 40 centimetru platus stabus. Tērauda instalācija krietni pārsniegšot cilvēka augumu - gadskaitļu virtene gar kokiem stiepšoties 2,5 metru augstumā. Objekts visvairāk iespaidošot pirmos desmit ozolus, skaitot no Valdemāra ielas.

«Labie koki» veikuši nopietnu alejas izpēti, iegūstot ziņas par katru koku. Vissliktākajā stāvoklī esot pieci ozoli tieši plānotās instalācijas zonā - no sestā līdz 11. kokam. Neilands pieļauj, ka tie bojāti Nacionālā teātra jaunās piebūves celtniecības laikā un pēc gadiem dažus varbūt nāksies nozāģēt. Viņš uzsver, ka aleja pie Nacionālā teātra ir ļoti vērtīga - ozoli ir seni un Latvijai nozīmīgi.

Arborists norādījis, ka jebkuri rakšanas darbi koku sakņu zonā pasliktina to stāvokli, tomēr esot iespējams uzlikt «H2E» projektēto instalāciju šajā vietā arī kokiem nekaitīgā veidā - bez rakšanas un betonēšanas. Pasaulē esot izgudroti veidi, kā to izdarīt. Kā piemēru viņš minējis Londonas «Mayfair» viesnīcas kokus, kas iebūvēti strūklakā. Šīs unikālās strūklakas izveidē koku sakņu sistēma tikusi nebojājot attīrīta.

«H2E» vadošais dizainers un idejas autors Holgers Elers apņēmies ievērot arboristu ieteikumus. Viņš uzsver, ka nekad neesot domājis brutāli rakt zemi pie koku saknēm un betonēt pamatus, bet gan instalāciju nostiprināt ar saudzīgu urbumu palīdzību. Mākslinieki esot gatavi kopā ar arboristiem izpētīt un atzīmēt vietas, kur drīkst urbt. Uz jautājumu par dizainera apgalvoto, ka «saudzīgs urbums» rakšanas vietā ir labāks, Neilands atbildējis, ka tas ir draudzīgāk kokam, bet arī tā varot savainot saknes.

Kā ziņots, iebildumus pret «H2E» piedāvāto vides objektu «Simtgades aleja» pauduši arī Rīgas domes opozīcijas deputāti, norādot uz tās nedraudzīgumu kokiem un aplami izraudzīto vietu.

Jau iepriekš ziņots, ka šo ieceri kritiski vērtē arī tēlnieks Ivars Drulle, arhitektes Zaiga Gaile un Ieva Zībārte. Piemēram, pēc Gailes domām, ar jauno objektu Rīga turpina zaudēt skaisto Kronvalda parka telpu, kurā būvēšanās sākusies jau padomju laikā. «Rīgas parki un kanālmala ir pilsētas plaušas, un tā ir mūsu atelpa no mūriem, bruģa. Es katru rītu braucu pa šo aleju ar riteni un vienmēr priecājos, cik tā ir neskarta un skaista. Tas nav ieguldījums nākotnē, bet tikai tāds tingeltangels. Labāk tos 135 000 eiro ieguldīt Vanšu tilta kāpņu remontā. Mums ir tik daudz nesakārtotu lietu,» izteikusies arhitekte.

No 26 iesniegtajiem ideju pieteikumiem par simtgades alejas izveidi pie Latvijas Nacionālā teātra par labāko žūrija atzina SIA «H2E» veidoto darbu «Laika priekškars». Projekts Rīgas domei izmaksās ap 135 000 eiro.

Autori savu darbu veidojuši, balstoties un nozīmīgākajiem gadskaitļiem Latvijas valsts un Nacionālā teātra vēsturē. Nozīmīgākās gadskārtas tiks attēlotas uz 100 soļu garas, «laika līnijas skatuves», kas vīsies cauri koku alejai. Līdzās gada skaitļiem būs izveidoti arī paskaidrojoši stāstījuma teksti vairākās valodās par to, kas konkrētajā gadā noticis.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu