Ir maldīgi domāt, ka līdz ar iepakojuma depozīta sistēmas sistēmas ieviešanu problēmas atrisināsies, ceturtdien reģionālās preses dienā Zemkopības ministrijā (ZM) teica zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).
Dūklavs: Depozīta sistēmas ieviešana problēmas neatrisinās
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Pašreiz ir tāda kā eiforija, ka nu tikai sistēma visas problēmas atrisinās. Es personīgi, ņemot vērā, ka diezgan daudz zinu par šīm sistēmām, neesmu pārliecināts, ka tiklīdz ieviesīs automātus nekādas pudeles vairs nemētāsies mežmalās,» sacīja Dūklavs, paužot viedokli, ka daudzviet lauku reģionos arī cilvēku skaits ir nepietiekams, lai automāta uzstādīšana atmaksātos.
Dūklavs sacīja, ka depozīta sistēma ir ļoti dārga un tās vietā būtu jādomā par lielāku skaitu atkritumu šķirošanas konteineru izvietošanu. Šim mērķim savulaik varēja pretendēt uz Eiropas Savienības fondu finansējumu. «Ir problēmas pierādīt, ka līdz ar depozītu sistēmas ieviešanu nospraustie mērķi ir sasniedzami. Ja mēs ar šo jauno sistēmu savāksim tikai 2-4% no kopējā otrreizējai pārstrādei nonākušā PET pudeļu apjoma, es nezinu, par kādu mērķu sasniegšanu var būt runa,» teica Dūklavs, paužot, ka par šo aspektu neesot veiktas aplēses.
Tāpat patlaban neesot skaidrs, vai Latvijas mazumtirdzniecības veikalu tīkli ir gatavi investēt līdzekļus sistēmas ieviešanā. «Ieviešot depozīta sistēmu, ir jārunā par operatoriem vai operatoru, kas to apsaimniekos katru dienu, braukās apkārt pa veikaliem, punktiem, kur automāti būs,» sacīja ministrs. Tāpat, pieaugot apsaimniekošanas izmaksām, pēc depozīta sistēmas ieviešanas patērētajam par vienu iepakojuma vienību papildu var nākties maksāt vairāk par 15 centiem.
Vēl viena problēma, pēc ministra domām, esot, ka ne visa veida taru automāti pieņems. «Ja ārzemju kompānija ievedīs jaunu pudeli, automātā to nevarēs tāpat vien iemest, ja pudele būs cita vai saburzīta. Tā ir ļoti smalka sistēma,» teica Dūklavs.
Ministrs apgalvoja, ka arī citās valstīs, kur ieviesta depozītu sistēma, ar to neejot tik viegli un tās saskaroties ar dažādām problēmām. «Manuprāt, mēs esam nokopējuši kaimiņvalstu sistēmu, nerēķinoties, ka mūsu valsts ir mazāka, visa kā ir mazāk, bet izmaksas ir vairāk. Šeit ir vajadzīga smalka analīze un pārliecināt, ka varam par mazāku naudu to izdarīt. Vai arī, ja ieguldām tādu naudu, savācam visus materiālus, ko vien var savākt,» teica ministrs.
Kā ziņots, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) valdībai izvērtēšanai iesniegusi grozījumus Iepakojuma un Dabas aizsardzības likumos, kuri nepieciešami, lai veicinātu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu. VARAM norādījusi, ka vienīgā ministrija, kas konceptuāli joprojām nesaskaņo depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā ir ZM.
ZM iebilst pret grozījumiem Iepakojuma likumā, jo likumprojektā nav sniegta detalizēta informācija par plānotās depozītu sistēmas ieviešanas un uzturēšanas izmaksām Latvijā, kā arī pēc būtības nav veikts ietekmes izvērtējums uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, uzņēmējdarbības vidi un inflāciju.