Sociālajos tīklos bažas par Gaujas izžūšanu; DAP kliedē satraukumu (2)

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ekrānšāviņš

Kāds sociālā tīkla «Facebook» lietotājs publicējis bildi, kurā esot redzama Gaujas upes gultne, kurā ir ļoti zems ūdens līmenis. Sociālā tīklā lietotājs norādījis, ka acīmredzot Gauja izžūst. Bilde esot uzņemta kaut kur pie «Rāmniekiem un Rakšiem». Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) pārstāve Maija Rēna TVNET gan skaidro, ka uztraukumam neesot pamata un attēlā redzama vecupe vai kāda atteka, kura savienota ar Gauju.

Rēna skaidro, ka pēc fotogrāfijām sociālajos tīklos izskatās, ka izžuvusī gultne ir vai nu vecupe, vai kāda atteka, kas savienota ar Gauju, nevis upes pamatgultne. Dabas aizsardzības pārvaldes vides inspektori ir novērojuši, ka siltā un sausā laika dēļ Gaujā ir netipiski zems ūdens līmenis, taču tas noteikti nav kritisks ūdens augiem un iemītniekiem. Arī attēlā redzamā situācija nav nekas ārkārtējs, un ūdens līmenis šajā attekā, visticamāk, nav pazudis vienā mirklī, līdz ar to zivis ir devušās līdzi straumei.

Kā jau visur dabā, arī Gaujas Nacionālajā parkā un arī ārpus parka teritorijas gar upi daba jūt karstuma un sausuma ietekmi, mežos ir paaugstināta ugunsbīstamība, augsne ir ļoti sausa, karstums atstāj iespaidu arī uz augiem, un daudzi no tiem zied un ražo netipiski ātri.

Dabas aizsardzības pārvaldes eksperts, hidrobiologs Andris Urtāns skaidro, ka,

samazinoties ūdens pietecei, sausumā nokļūst seklākie upju piekrastes posmi un tas veicina strauju ūdensaugu attīstību seklūdens zonās. Vispārēja ūdens deficīta apstākļos iespējama arī atsevišķu seklu atteku īslaicīga izžūšana.

Tā kā šogad ūdens līmeņa pazemināšanās ir notikusi ilgākā laika posmā, daļa no šeit mītošajiem organismiem līdz ar ūdens līmeņa pazemināšanos ir migrējuši uz ūdensteces centrālo daļu. Tomēr šādos apstākļos atsevišķas mazkustīgas organismu grupas (gliemji, gliemenes) ir pakļautas lielākam riskam. Dažas dienas tie var izdzīvot, ierakušies gruntī, kur joprojām saglabājas hiporeiskā ūdens plūsma. Ja sausums turpinās, tad arī šīm sugām var iestāties dzīvības procesu uzturēšanai nelabvēlīgi apstākļi. Diemžēl gruntī ierakušies organismi ir grūti pamanāmi, un to pārvietošana atpakaļ upē ir maz produktīva.

Daudzās mazajās upēs ūdens daudzuma krasa samazināšanās vai pat izzušana ir saistīta ar augšup pa straumi esošo bebru aizsprostu ietekmi. Tie uzkrāj ūdeni atbilstoši pavasara ūdens līmenim izveidotā aizsprosta augstumam. Šādos gadījumos būtu ieteicama sausumā nokļuvušo upju un upīšu posmu apskate un vismaz konstatēto bebru aizsprostu augšējo daļu pazemināšana un ūdens plūsmas atjaunošana.

Pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras ziņām, jau no maija pirmās dekādes Latvijas upēs iestājies mazūdens periods.

Ūdens temperatūra Latgales upēs 15-20 °C, Vidzemes upēs 13-19 °C, Zemgales upēs 16-20 °C, Kurzemes upēs 15-20 °C un Latvijas ezeros 17-19 °C robežās. Ūdens temperatūras pieaugums ūdenstecēs samazina ūdens organismiem nepieciešamo izšķīdušā skābekļa daudzumu.

Komentāri (2)CopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu