Baltijas jūras piekrastē skābekļa līmenis sasniedzis zemāko punktu 1500 gadu laikā (6)

TVNET/The Guardian
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Baltijas jūras piekrastes ūdeņos skābekļa līmenis samazinājies līdz zemākajam punktam 1500 gadu laikā, ziņo portāls «The Guardian». Zinātnieki uzskata, ka pie tā galvenokārt vainojama saimnieciskā darbība - lauksaimniecības atkritumu un notekūdeņu iepludināšana jūrā.

«Mirušās zonas» ar niecīgu skābekļa daudzumu parasti rodas jūras dibenā, ūdenī ieplūstot barības vielām, kas sekmē aļģu savairošanos. Šie organismi pēc tam nogrimst jūras dibenā, kur sākas sadalīšanās process. Tā rezultātā zūd skābeklis.

Skābekļa trūkums ūdenī noved ne tikai pie jūras iemītnieku dabiskās vides noārdīšanās, bet arī var novest pie kaitīgo zilaļģu savairošanās.

Šī problēma pastāv ne vien Baltijas jūrā, bet arī citās ūdenstilpēs. Šogad veiktā pētījumā tika aprēķināts, ka kopš 20.gadsimta 50.gadiem «mirušās zonas» okeānos palielinājušās četras reizes. Tās atrodamas piekrastes reģionos, kur dzīvo daudz cilvēku.

Pašlaik Baltijas jūras «mirusī zona» aptver 70 000 kvadrātkilometru lielu platību.

Zinātnieki no Somijas un Vācijas norāda, ka Baltijas jūras piekrastē skābekļa līmenis straujāk sācis samazināties nedaudz vairāk nekā pēdējo simt gadu laikā. Ap šo laiku no jūras dibena sākušas izzust vairākas dzīvo organismu sugas, tai skaitā divvārstuļu moluski un posmtārpi.

Pētnieki bija pārsteigti, ka skābekļa līmenis sāka kristies vēl pirms pēckara gadiem, kad reģionā sākās intensīva lauksaimniecība. Domājams, ka pie tā vainojami dažādi faktori, bet saimnieciskā darbība ir starp nozīmīgākajiem.

Lai arī vairākas Baltijas jūras reģiona valsts cenšas samazināt barības vielu ieplūšanu ūdeņos, zinātnieki pieļauj, ka globālā sasilšana kavē Baltijas jūras atkopšanos.

Ka jau ziņots, Baltijas jūrā samilzusi arī plastmasas atkritumu radītā piesārņojuma problēma.

Komentāri (6)CopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu