Miervaldis Polis jau apmēram gadu dzīvo Kuldīgas rajona Padures pagastā, vietā, kur nelikumīga mežu izciršana zeļ un plaukst. Kā jau radošs cilvēks, viņš brīžiem iegrimst darbos un īpašu uzmanību apkārt notiekošajam nepievērš. Taču koku ciršanu kaimiņa mežā viņš gan pamanīja. Nelegālie izcirtēji bijuši profesionāļi Vasaras beigās Jaunbirznieku mežā sāka strādāt mežcirtēju brigāde. Vīri kā septiņos no rīta sāka darbu, tā tikai pašā vakarā meta mieru, stāsta Polis. Mežinieki bijuši īsti profesionāļi — ātri strādājuši, labi sakopuši. Māksliniekam pat neienāca prātā, ka pārdesmit metru no viņa mājas varētu notikt kādas nelikumīgas darbības — izcirstas skaistās, lielās egles un priedes. Mežcirtējiem misējās — kailcirti viņi sāka veidot gandrīz pie pašas mākslinieka mājas. Tas arī Poli darīja uzmanīgu — vai tikai pie viena netiek cirsti arī viņa lauku māju teritorijā esošie koki. Īsti pārliecināts viņš par to gan nebija, jo nav īstas skaidrības, kur meklējama robeža starp viņa un kaimiņa īpašumu. Uz jautājumu, kādēļ tad paniku par notiekošo nav cēlis kaimiņš, Polis atbild, ka patiesībā savu nāburgu ne reizi nav redzējis. Sazinoties ar Padures pagasta priekšsēdētāju Jāni Japeniņu, "Vakara Ziņas" noskaidroja, ka gleznotāja kaimiņš, zemes īpašuma "Rūķi" saimnieks, nav Padures pagasta iedzīvotājs un laukos parādās reti. Savukārt Kuldīgas virsmežniecības rīcībā ir informācija, ka šā meža īpašnieks ir miris. Zagļus aizbiedējis mākslinieka ziņojums Mākslinieks, nojauzdams, ka kaut kas nav labi, 29. augustā ziņojis par notiekošo Kuldīgas mežniecībai. Taču no mežniecības puses nebija nekādas reakcijas. Tieši tādēļ, nu jau guvis pārliecību, ka patiešām notiek nelikumības, viņš vērsies policijā un uzrakstījis ziņojumu. Pēc Poļa liecības ciršana steigšus apstājusies — tas aizbiedēja meža zagļus. Uz jautājumu, vai Polis nedomā, ka arī mežsargs varētu būt iesaistīts nelikumīgajā koku izciršanā, mākslinieks tikai pasmīn un uzdod pretjautājumu: "Vai jūs par to šaubāties?" Par spīti tam, ka šajā lietā jau iesaistīta gan mežniecība, gan policija, Polim nav pārliecības, ka īstenos meža zadzējus būs iespējams sodīt. Proti, cirtēju brigādi jau varbūt arī varēs dabūt rokā, taču diezin vai tiks klāt pasūtītājiem. Nav ticības, ka noķers vaininiekus Polis uzskata, ka mežu izciršana jau aizgājusi par tālu — vietām Latvija jau atgādina stepi. Nepilnības likumos, vietējo iedzīvotāju neieinteresētība veicina negodīgu ļaužu vēlmi iedzīvoties, nelikumīgi izcērtot kokus. Reiz, gaidot autobusu, Polis sācis runāties ar kādu vietējo večuku. Aizrunājušies arī par mežu izciršanu. Večuks izkratījis māksliniekam sirdi, atklādams, ka reiz redzējis, kā tās lietas notiek. Proti, mežā cītīgi strādā meža cirtēji, piebrauc liels automobilis ar tumši tonētiem stikliem, no tā izkāpj pāris vīru skūtām galvām un kāds vīrs uzvalciņā ar šlipsi, atveras automašīnas logs, parādās roka ar diplomātu, šlipsotais kungs paņem diplomātu, noliek uz celma un izdala cirtējiem naudas paciņas. "Un tā arī nevienam nav un nebūs skaidrs, kurš ir tas, kas pa logu padod diplomātu," acīm zibot, nosaka mākslinieks. Tieši tādēļ, ja izrādīsies, ka Polim piederošajā mežā arī ir nelikumīgi izcirsti koki, mākslinieks nekādas pretenzijas necels. Tāpat jau skaidrs, ka līdz īstajam vainīgajam netiks. Zagļu guvums — 756 kubikmetri koksnes Kuldīgas mežniecības mežzinis Arnis Gailums norāda, ka pēc Poļa ziņojuma saņemšanas konstatēts, ka 1,8 hektāri meža izcirsti kailcirtē (izzāģēti 516 kubikmetri koksnes) un 1,6 hektāri — izlases cirtē (240 kubikmetri). Kopumā zagļu guvums ir 756 kubikmetri koksnes, bet naudas izteiksmē guvums varētu būt apmēram 10 tūkstoši latu. Mežzinis pieļauj, ka arī šie 1,6 hektāri būtu izcirsti kailcirtē, ja vien mākslinieks nebūtu ziņojis par notiekošajām nelikumībām. Mežzinim ir aizdomas, ka patiesībā Poļa zemē nav nocirsts neviens koks. Šobrīd tas gan vēl neesot zināms, jo ir neskaidrības ar īpašumu robežām. Atbildīgais mežsargs aizgājis no darba "Vakara Ziņas" īpaši interesēja tas, kādēļ pēc tam, kad Miervaldis Polis bija ziņojis par meža izciršanu, mežniecība nav operatīvi rīkojusies, lai noķertu zagļus. "Piecas minūtes pēc ziņojuma saņemšanas es lūdzu mežsargu Poļa sniegto informāciju pārbaudīt," taisnojas Gailums. Attiecīgais mežsargs Māris Balandins esot apgalvojis, ka bijis notikuma vietā, taču viss esot bijis kārtībā. Viņš apzināti maldinājis mežzini. Šobrīd mežzinim vairs neesot iespējas pārbaudīt, vai Balandins ir saistīts ar Jaunbirznieku meža nelikumīgo izciršanu, jo… Balandins no 1. septembra mežniecībā vairs nestrādā. "Viņš atlūgumu uzrakstīja jau mēnesi iepriekš," vien norūc Gailums, tā arī īsti nepasakot, vai mežsarga aiziešana no darba varētu būt saistīta ar nelikumīgo mežu izciršanu. Diemžēl ar Balandinu sazināties neizdevās, jo, kā apgalvo mežzinis, mežniecībai vairs nav datu par šā cilvēka atrašanās vietu. Mežsargs redzēts kopā ar nelegāliem darboņiem Balandinu Gailums raksturo kā izpalīdzīgu cilvēku, kas vienmēr darījis to, ko viņam likuši. Neesot arī manīts, ka mežsargam būtu parādījusies lieka nauda vai iegādāts lepns auto. Kuldīgas virsmežniecības virsmežzinis Jānis Iesalnieks "Vakara Ziņām" neslēpj — jau labu laiku klīdušas baumas, ka Balandins redzēts kopā ar nelegālā koku biznesa darboņiem, tādēļ mežniecībai vairs nav bijis uzticības šim mežsargam. Padures gadījumā Iesalniekam ir aizdomas, ka bijusi informācijas noplūde no mežniecības puses. Proti, visticamāk, Balandins nelegālās koku ciršanas organizatoriem izstāstījis, ka meža īpašnieks ir miris, tādēļ arī "melnā brigāde" varēja netraucēti strādāt. Iesanieks cer, ka policijai izdosies atrast zādzības iniciatoru un to sodīt. Viņaprāt, būtu negodīgi, ka Kuldīgas mežniecības mežsargs, ja izdosies pierādīt, ka viņš tiešām ir vainīgs, paliktu nesodīts. Mežzinis nenoliedz "melno brigāžu" esamību Gailums nenoliedz — Kuldīgas rajonā nelikumīgu ciršanas gadījumu nav maz. "Cērt jau tur, kur ir ko cirst. Un Kuldīgas pusē ir skaisti meži," piebilst Gailums. Viņš arī nenoliedz, ka Kuldīgas pusē eksistē tā saucamās melnās brigādes — nelikumīgie cirtēji. Un pret šo parādību esot faktiski neiespējami cīnīties. "Mēs noķeram "melno brigādi", nododam policijai, taču tā palaiž vaļā," sašutumu neslēpj Gailums. Policijai ir svarīgi atrast nozieguma organizatorus, nevis sodīt izpildītājus. Taču Gailums uzskata, ka jāsoda arī paši cirtēji. "Ja varētu cirtējus iesēdināt vai vismaz konfiscēt viņiem zāģus, nelikumīgās koku izciršanas gadījumu skaits noteikti samazinātos," spriež mežzinis. Policija ar līdzīgiem gadījumiem saskaras bieži Policiju patiesi interesē noķert koku ciršanas organizatorus, nevis darbu izpildītājus, nenoliedz Kuldīgas rajona policijas pārvaldes Izziņas dienesta priekšniece Vineta Petrika. Tas nebūt neesot viegls darbs, jo nozieguma organizatori atrodot kādus bomžus, noformējot uz viņiem dokumentus un tad nelikumīgi rīkojoties. "Dokumentāri ir grūti ko pierādīt," atzīst Petrika, piebilstot, ka informāciju pārsvarā gūst no liecinieku stāstījumiem. Policijai diezgan bieži jāsaskaras ar nelikumīgas koku izciršanas gadījumiem, tomēr pēdējā laikā šādu noziegumu skaits ir samazinājies. Petrika šo faktu saista ar to, ka daudzi ir saņēmuši sodu. Jau šogad vien prokuratūrai nodotas 34 krimināllietas par nelikumīgu koku izciršanu. Par Jaunbirznieku meža nelikumīgo izciršanu Petrika pagaidām runā izvairīgi. Viņasprāt, šajā gadījumā skaidri saskatāma atbildīgā mežsarga nolaidība. Petrika gan cer, ka izdosies atrast vainīgos — zināmi pieturas punkti policijai ir. Patvaļīga koku ciršana ir aktuāla problēma visā valstī Patvaļīga mežu ciršana ir aktuāla problēma ne tikai Kuldīgas rajonā, bet visā Latvijā. Lai gan pēdējā laikā nelikumīgas ciršanas gadījumu skaits samazinās, šobrīd nelikumīgi izcirstā koksne ir apmēram divi procenti no kopējā daudzuma. Valsts meža dienesta ģenerāldirektors Oto Žvagiņš ir neapmierināts un tāds būs līdz pat brīdim, kamēr nelikumīgi izcirsts būs kaut viens hektārs meža. Viņaprāt, nelikumīgā ciršana ir iespējama vairāku iemeslu dēļ. Galvenais no tiem — ļoti daudzās vietās ir iespējams nodot koksni bez attiecīgiem dokumentiem. Kamēr netiks sakārtota koksnes uzskaites sistēma uzņēmumos, patvaļīgā ciršana turpināsies. Cilvēkiem, kuri nevēlas maksāt nodokļus, šāda situācija ir ļoti izdevīga. Žvagiņš nenoliedz, nelikumīgi izcirstos kokus ir iespējams izvest no Latvijas. Shēma ir ļoti vienkārša — zāģētavas iepērk nelegāli izcirstus kokus, tad tie, jau sazāģēti, tiesa, ar nokārtotiem papīriem, tiek pārdoti tālāk. Tā ka šie nelegāli iegūtie zāģmateriāli, iejūkot starp legāli gūtajiem, mierīgi var tikt eksportēti. Kurzemes mežu īpašnieku viltīgie gājieni Pēc Žvagiņa rīcībā esošās informācijas, Kurzemē bieži vien patvaļīgajā koku izciršanā nav vainīgi zagļi, bet gan paši mežu īpašnieki. Piemēram, kāds mistisks Jānis nolīgst mežcirtēju brigādi. Vīriem tiek norādīts, ko cirst, tiek ieskaidrots, ka ar papīriem viss ir kārtībā. Zāģi dūc, meži krīt. Kad uzrodas kāds no Meža dienesta darbiniekiem, zāģeri tiek aizturēti. Vīri izstāsta visu, ko zina par mistisko Jāni, nosauc viņa pazīmes, taču noķert nolīdzēju reti izdodas. Pēc kāda laika Meža dienestā ierodas priecīgais īpašnieks, pauzdams lielu pateicību mežsargiem, ka tie nosargājuši viņa mežu un nogāztos kokus, taču norāda, ka materiāli sāk bojāties un viņš labprāt tos pārdotu. Tāda ir shēma, kā bez liekām galvassāpēm mežu īpašnieks var nogāzt mežu, taču sodu par to nesaņemt, jo pierādīt viņa līdzdalību meža zagšanā ir faktiski neiespējami. Izziņa Pēc Valsts meža dienesta sniegtās informācijas, no 2001. gada 1. janvāra līdz 2002. gada 1. jūlijam valstī konstatēti 4094 augošu koku patvaļīgas ciršanas gadījumi, izcērtot 308 481 kubikmetru koksnes un radot 7 843 634,29 latus lielus zaudējumus. Laikā no 1993. gada līdz 2002. gada 1. jūlijam patvaļīgi izcirsti 1 033 097 kubikmetri koksnes, radot 29 384 350 latu zaudējumus. Visvairāk augošu koku patvaļīgas ciršanas gadījumu 2001. gadā konstatēts Rēzeknes virsmežniecībā (305), Balvu virsmežniecībā (269) un Madonas virsmežniecībā (244). Lielākie zaudējumi nodarīti Kuldīgas virsmežniecības teritorijā esošajiem mežiem (956 700 latu), Ventspils mežniecībā (936 600 latu) un Gulbenes virsmežniecībā (475 400 latu). Lielākie patvaļīgi izcirstie apjomi konstatēti Kuldīgas virsmežniecībā (38 896 kubikmetri), Ventspils mežniecībā (28 346 kubikmetri) un Gulbenes virsmežniecībā (21 276 kubikmetri).