Ugunsgrēkā bojā gājušie būtu varējuši izglābties (papildināta) (568)

Ēkas astotajā stāvā pagaidām nenoskaidrotu iemeslu dēļ aizdegās dzīvoklis. Liesmas tajā izplatījās 56 kvadrātmetru platībā, uzzinājām Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).

Ugunsnelaimē bojā gāja vīrietis, sieviete un bērns, cieta vēl divi bērni, kuri tika nogādāti slimnīcā, bet aptuveni 30 cilvēku no nama tika evakuēti.

VUGD Preses un sabiedrisko attiecību birojā informēja, ka 1972.gadā dzimušais vīrietis, 1973.gadā dzimusī sieviete un 1995.gadā dzimušais zēns izlēca pa astotā stāva logu un no gūtajām traumām notikuma vietā mira.

Slimnīcā nogādāti 1994.gadā dzimis zēns un 1999.gadā dzimusi meitenīte, kura ar politraumu slimnīcā mira. Vienīgi vīrietis nebija ģimenes loceklis.

Dienesta priekšnieks Ainars Pencis šodien žurnālistiem pauda viedokli, ka cilvēki gāja bojā neveiksmīgas apstākļu sakritības, kā arī ugunsdrošības prasību neievērošanas dēļ.

Viņš stāstīja, ka astotā stāva dzīvoklī bija aizbūvēta lodžijā paredzētā lūka, pa kuru dzīvokļa iemītnieki būtu varējuši evakuēties. Šādai izejai, izmantojot citu dzīvokļu balkonus, jābūt visos dzīvokļos, kas atrodas augstāk par sesto stāvu, taču šajā gadījumā tā "likvidēta pašu rokām".

Turklāt miteklim bija dubultās dzelzs durvis, līdz ar to glābējiem bija nepieciešamas 20 minūtes, lai tajā iekļūtu.

Pēc VUGD informācijas, sākotnēji pa logu izlēkusi māte ar bērnu, pēc tam tēvs, savukārt vīrieša piemēram sekojuši divi bērni. To, ka izlēkusi sieviete, neviens neesot redzējis.

Ugunsdzēsēji dzēsuši ugunsgrēku no citas puses, bet tikai vēlāk pamanījuši pie logiem bērnus.

Pencis skaidroja, ka glābšanas dienests pārvietojis pacēlāju tuvāk bērniem, taču viņi, iespējams, panikas dēļ nav to sagaidījuši. Bērni izlēkuši, kad glābšanas grozs bijis tikai pāris soļu attālumā.

VUGD priekšnieks norādīja, ka pacēlāju pārvietot traucējušas mašīnas, kuras bijušas pie mājas un kuras nācies novietot citā vietā. Tam bija nepieciešams papildu laiks, kas šajā gadījumā bijis liktenīgs. Viņš uzskata, ka bērnus VUGD varēja izglābt.

Dienests uzskata, ka cilvēkiem nevar neko pārmest, jo notikuma vietā valdījusi panika, liesmas izplatījušās pārāk strauji un dzīvoklī bijusi augsta temperatūra.

VUGD informācija liecina, ka ugunsgrēkā izdzīvojušā zēna stāvoklis ir smags, bet stabils. Viņam konstatēti lūzumi un iekšējo orgānu plīsumi.

Ugunsgrēka iemesli pagaidām nav noskaidroti. Visticamāk, tas izcēlies dzīvokļa koridorā, tā liedzot iespēju izglābties, izmantojot dzīvokļa ārdurvis. VUGD Rīgas pilsētas pārvaldes priekšnieks Juris Lakatiņš žurnālistiem atzina, ka cilvēki bijuši iesprostoti kā cietumā vai slazdā.

Pēc Penča domām, glābēji šajā situācijā darīja visu, ko varēja izdarīt.

Glābēji izsaukumu saņēma plkst.1.45, bet pirmā glābēju mašīna notikuma vietā ieradās plkst.1.54. Ugunsgrēks tika lokalizēts plkst.2.39, bet likvidēts - plkst.4.42.

VUGD uzskata, ka dzīvokļa iemītnieki ugunsgrēku pamanījuši labu laiku pēc izcelšanās. Sākotnēji glābēji saņēmuši kaimiņu zvanu, bet tikai pēc dažām minūtēm zvanīts no paša dzīvokļa.

Uz notikuma vietu bija nosūtītas 12 automašīnas, viens pacēlājs un vienas kāpnes. Glābšanā bija iesaistīti 33 darbinieki.

Mājas dzīvokļiem, kas atrodas augstāk, nekādi būtiski bojājumi nav radušies, savukārt dzīvokļi, kas ir zemāk, varētu būt cietuši no ūdens.

Pirms desmit gadiem būvēto māju M.Ķempes ielā apsaimnieko SIA "Sarkandaugava".

Pencis uzsvēra, ka dzīvojamajās mājās nepieciešams lokāls dūmu detektors, kas ugunsgrēka gadījumā var brīdināt ar spalgu signālu.

Viņš aicināja māju īpašniekus un apsaimniekotājus uzturēt darba kārtībā stacionārās ugunsdrošības iekārtas. Šajā gadījumā tās neesot strādājušas. Pie mājām jāatstāj zona, lai varētu piebraukt operatīvais transports un bez traucējumiem veikt nepieciešamās darbības.

Pencis arī piebilda, ka VUGD ir katastrofāla situācija ar tehniku, kas paredzēta glābšanai ievērojamā augstumā. Proti, Rīgā ir tikai divi pacēlāji. Viņš atzina, ka pēc izmantošanas biežuma šis skaits ir pietiekams, taču to atrašanās vieta ne vienmēr ļauj ātri ierasties notikuma vietā.

Par notikušo ierosināts kriminālprocess.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) rīcība, glābjot šonakt no liesmām divpadsmitstāvu nama M.Ķempes ielā 11 astotā stāva dzīvokļa iemītniekus, ir bijusi "vāja, lēna un nepārdomāta", uzskata nelaimes gadījuma liecinieks, kas dzīvo šajā mājā.

"Es negribētu, lai mani kādreiz glābtu tādi glābēji," emocionāli šonakt redzēto komentēja aculiecinieks.

Nama iedzīvotājs uzskata, ka nelaimē notikušo ģimeni varēja glābt, ja VUGD pārstāvji uzreiz pēc savas ierašanās uz notikumu vietu būtu nostiepuši brezentu, uz kura būtu iespējams izlēkt cilvēkiem, kas mitinājās astotā stāva dzīvoklī. "Tomēr tas diemžēl netika izdarīts," norādīja aculiecinieks.

Pēc viņa domām, laiks ģimenes glābšanai tika zaudēts arī tāpēc, ka ugunsdzēsēji sākumā neesot paņēmuši speciālu iekārtu, ar kuru būtu iespējams sagriezt dzelzs durvis un iekļūt dzīvokli, kur plosījās ugunsgrēks. Tāpēc ugunsdzēsēju brigāde bija spiesta nokāpt lejā, lai paņemtu šo iekārtu, un atkal kāpt uz astoto stāvu. "Tādējādi tika zaudētas vērtīgas minūtes, kas varētu palīdzēt izglābt ģimeni," uzskata nama iedzīvotājs.

Arī cita nelaimes gadījuma lieciniece, kas novēroja notikušo Mežaparkā, uzskata, ka glābšanas operācija nebija labi organizēta. "Nebija nekādas glābšanas operācijas organizācijas un vadības. Tas bija acīmredzams," apgalvoja sieviete, atzīmējot, ka aptuveni pusstundu pēc ierašanās notikuma vietā ugunsdzēsēji nav neko darījuši, lai glābtu cilvēkus, bet ir tikai dzēsuši ugunsgrēku.

Nelaimes gadījuma liecinieks arī uzsvēra: tad, kad ugunsdzēsēji ar pacēlāju grozu piekļuva pie astotā stāva dzīvokļa loga, acīmredzot ir notikusi kāda tehniska kļūme. "Aptuveni piecas minūtes ugunsdzēsējs uz pacēlāja groza stāvēja ar ugunsdzēsēju šļūteni, kas bija pavērsta uz dzīvokļa logu, kur plosījās ugunsgrēks. Taču ūdens šo laiku no šļūtenes netecēja. Tāpēc, kamēr no šļūtenes nesāka tecēt ūdens, ugunsdzēsēji izskatījās apmulsuši," šonakt redzēto komentēja aculiecinieks.