Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs lūdza apcietināt Stabiņu, jo uzskata, ka, atrazdamies brīvībā, viņš varētu ietekmēt lieciniekus, saskaņot liecības un slēpt dokumentus, tādējādi traucējot patiesības noskaidrošanu lietā. Stabiņa advokāts Aivo Leimanis savukārt tiesai norādīja, ka Stabiņam ir slikts veselības stāvoklis, ka viņš ir ievērojams Latvijas pedagogs, tādēļ no tiesas neizvairīsies un netraucēs izmeklēšanu. Tiesa, pieņemot lēmumu par apcietināšanu, ņēma vērā ne tikai Stabiņu raksturojošos datus, bet arī nozieguma smagumu un tā nodarīto kaitējumu izglītības sistēmas prestižam. Stabiņš pēc tiesas lēmuma noklausīšanās notikušo komentēja īsi: "Tas ir pārpratums." Arī advokāts Leimanis sarunā ar žurnālistiem sacīja, ka viņa klients notikušo uzskata par pārpratumu, savu vainu Stabiņš neatzīstot, jo naudu nevienam nav prasījis un nav to arī saņēmis. Advokāts atteicās atbildēt uz jautājumu, vai kāds būtu Stabiņu "iegāzis". Tiesa par starpniecību kukuļošanā apcietināja arī 1975.gadā dzimušo Igoru Zabirko. Lēmumu septiņu dienu laikā var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā. Jau ziņojām, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) par kukuļņemšanu ierosināja krimināllietu un tās ietvaros aizturēja Stabiņu. KNAB rīcībā esošā informācija liecina, ka par personas pieņemšanu mācību iestādē pieprasīts kukulis 3000 latu apmērā, viltojot dokumentus un izmantojot tos kukuļa saņemšanai. Kā aģentūru LETA iepriekš informēja KNAB sabiedrisko attiecību un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece, krimināllietas ietvaros aizturēts arī starpnieks, kura darba vietā konfiscēti vairāk nekā 50 fiktīvu firmu zīmogu, kā arī citi lietiskie pierādījumi. Izglītības valsts inspekcijā (IVI) aģentūra LETA uzzināja, ka pret Stabiņu aizdomas par šādiem nodarījumiem bijušas jau ilgāku laiku, taču viņa sodīšanai pietrūcis pierādījumu. Krimināllieta ierosināta 30.augustā pēc Krimināllikuma 320.panta otrās daļas, kas paredz, ka par kukuļa pieņemšanu, ko izdarījusi valsts amatpersona vai ar starpnieku, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem, konfiscējot mantu, vai bez mantas konfiskācijas. Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti vai lielā apmērā vai ja kukulis ticis pieprasīts, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu. Krimināllieta ierosināta arī pēc Krimināllikuma 275.panta pirmās daļas, kas paredz, ka par dokumenta, kas piešķir tiesības vai atbrīvo no pienākumiem, zīmoga vai spiedoga viltošanu, kā arī par viltota dokumenta, zīmoga vai spiedoga realizēšanu vai izmantošanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz četrdesmit minimālajām mēnešalgām. Kā ziņots, šā gada februārī Ministru kabinets pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ierosinājuma Stabiņu atbrīvoja no Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas (RPIVA) rektora amata. No šā amata Stabiņš tika atcelts par atkārtoti pieļautajiem Augstskolu likuma un citu normatīvo aktu pārkāpumiem un bezdarbību konstatētu pārkāpumu novēršanā. Izglītības un zinātnes ministrija bija savākusi materiālus par Stabiņa darbībā atklātajiem pārkāpumiem, kas tika nosūtīti KNAB. Kā piemērs tika minēts 2003.gada decembrī izdotais rīkojums, ar kuru Stabiņam par novadītajām nodarbībām tiek piešķirti 1300 lati un kuru parakstījis Stabiņš pats. Savukārt 2003.gada augustā saskaņā ar finanšu datiem Stabiņš 11 dienās strādājis 523 stundas, tas ir, vidēji 47,5 stundas dienā. Veicot finanšu auditu, atklāti arī citi pārkāpumi. Stabiņa vadītajai augstskolai jau agrāk tika izteikti arī citi pārmetumi. 2001.gadā RPIVA tika pārmests, ka tā divu neakreditēto profesionālo studiju programmu absolventiem izsniegusi 62 diplomus ar valsts ģerboni, kas ir nelikumīgi. Diplomus ar valsts ģerboni drīkst izsniegt tikai akreditētajās programmās - tajās, kuras atbilst starptautiskajām kvalitātes prasībām. Savukārt profesionālās studiju programmas "Mārketinga psihologs" un "Personāla psihologs" akreditācijai tika pieteiktas 1999.gadā, taču tās netika akreditētas. IZM Kontroles un revīzijas departaments 1999.gadā veiktajā revīzijā konstatēja, ka augstskola slēpusi valsts budžeta līdzekļus Ls 300 591 apmērā, tai skaitā Ls 297 397 neklātienes studentu studiju maksu. Tomēr Ekonomikas policija atteicās ierosināt krimināllietu. Pēc policijas sniegtās informācijas, 235 234 lati pēc Stabiņa norādījumiem bija iemaksāti apdrošināšanas akciju sabiedrībā "Parekss dzīvība", nevis Valsts kases norēķinu centra attiecīgajā budžeta kontā. Šī summa netika arī reģistrēta RPIVA grāmatvedības uzskaitē. IZM bija konstatējusi, ka neievērojot likuma prasības, augstskolā bez saskaņošanas ar finanšu ministru tika noslēgti līzinga līgumi par Ls 43 370,11 automašīnas "Volvo S40" un datortehnikas iegādei ar izpirkšanas tiesībām.