Nesen Rīgas apgabaltiesa notiesāja trīs krievu jauniešus par rasistisku uzbrukumu melnādainam ASV diplomātam. Viņi bezdarbības dēļ vēlējās iesaistīties rasistiskajā skūtgalvju grupējumā. Kas tie ir par cilvēkiem, kuri nokļūst tā sauktajā skinhedu jeb skūtgalvju organizācijā? Kas viņus pamudina uz šādiem Latvijai neraksturīgiem rasistiskiem noziegumiem?

Soda nosacīti

Pērnā gada jūlijā Dmitrijs Tokarevs, Maksims Černišovs un Eduards Žīgurs Vecrīgā piekāva Tomasu Džefersonu. Viņi gribēja, lai tiktu uzņemti skūtgalvju jeb skinhedu grupā. Uzbrukums citas rases pārstāvim bija kā lojalitātes pārbaude. Kā skinhedu piederības zīme viņiem tika apsolītas tiesības nēsāt zābakos baltas šņores.

D. Tokarevam un M. Černišovam piesprieda gadu nosacīti ar pārbaudes laiku uz trim gadiem, nozieguma izdarīšanas brīdī nepilngadīgajam E. Žīguram – sešus mēnešus nosacīti ar pārbaudes laiku uz diviem gadiem.

M. Černišovs un D. Tokarevs pēc uzbrukuma tika uzņemti skinhedos, bet E. Žīguru pārējie bandas locekļi izsmējuši, jo tas nav varējis iesist melnādainajam.

Kā izriet no tiesas materiāliem, E. Žīgurs apmēram četrus mēnešus pirms nozieguma sācis apmeklēt Vērmanes dārzu, kur pulcējušies viņa vienaudži, dažādu neformālu kustību piekritēji: nacionālboļševiki, metālisti, dažādu futbola komandu līdzjutēji un skinhedu atbalstītāji. Parkā sarunājušies, apsprieduši dažādas ikdienas problēmas. Viņš gan tiesā noliedza, ka būtu skinheds vai vēlētos par tādu kļūt, jo klausoties melnādaino reperu mūziku. Eduards skaidroja, ka šajā jauniešu interešu grupā bijis jaunākais, tāpēc viņam esot likuši sākt kautiņu.

Neviens notiesātais nekad iepriekš nav bijis tiesāts, nav bijis policijas redzeslokā. Lietā nav materiālu, kas viņus raksturotu negatīvi. Jāpiebilst, visi notiesātie uzskata sevi par "Skonto" futbola komandas faniem.

Uzbrucējus raksturo dažādi

Notiesātie puiši ar žurnālistiem runāt atteicās. Taču, aptaujājot mācību iestādes, kurās viņi mācījušies, noskaidrojās, ka viņu interešu loks nav bijis no plašajiem. M. Černišovs un D. Tokarevs nav varējuši pilnvērtīgi turpināt izglītību, tikai E. Žīgurs pašlaik sekmīgi mācās un izrāda interesi par sportu.

1985. gadā dzimušais Maksims Černišovs mācījās Banku augstskolā uzņēmējdarbības un vadības specialitātē, līdz trešajā kursā viņu atskaitīja akadēmisko saistību neizpildes dēļ. Augstskolā pastāstīja, ka puisis sākotnēji mācījies labi, pirmajā kursā angļu valodā semestros saņēmis augstas atzīmes – astoņas un desmit balles. Vēlāk interese par mācībām mazinājusies, viņš reiz esot atskaitīts no augstskolas, tad atkal atjaunots, taču uz sevi liktās cerības par labošanos galu galā nav attaisnojis. Angļu valodas pasniedzēja Romāra Valdmane atcerējās, ka Maksims esot bijis ļoti neatkarīgs, viņš zinājis, ko grib, un bijis talantīgs, viņam labi padevušās mācības.

"Maksims bija drusku atturīgs, noslēgts un ne tik komunikabls. Viņš ļoti daudz ko gribēja apgūt un iemācīties, tāpēc veltīja tam ļoti daudz laika. Viņš nebija pārāk sabiedrisks," teica R. Valdmane. Puisis vienmēr izskatījies tāds kā saguris, it kā būtu aizrāvies ar datorspēlēm. Pasniedzēja teica, ka kursā mācījušies gan krievi, gan latvieši, taču nekādu konfliktu uz nacionālā naida pamata neesot bijis, tāpēc grūti izskaidrot, kāpēc Maksimam nepatīk melnādainie. "Nekādus rasistiskus izlēcienus neesmu manījusi, visi toleranti izturas, mikroklimats augstskolā ir draudzīgs. Acīmredzot viņš ietekmējies ārpusē," teica R. Valdmane.

Maksima studiju biedri raksturoja viņu kā savdabīgu cilvēku, taču tuvāk neviens viņu nepazina, jo puisis bijis noslēgts, ne ar vienu nekontaktējās un draugi viņam bijuši ārpus studiju biedru loka. Pirms augstskolas Maksims mācījās 1. ģimnāzijā. Maksima bijušais klases audzinātājs Dzintars Zicāns viņam mācīja matemātiku trīs gadus. Uzzinot par bijušā skolēna noziegumu, skolotājs bija pārsteigts: "Viņš bija brīvdomātājs ar neparastām idejām, kas pamatā bija nepareizas, arī attiecībā uz matemātiku. Likās, ka viņš ir labsirdīgs un pieklājīgs saskarsmē ar klasesbiedriem. Viņam bija viduvējas sekmes ģimnāzijas vērtējumā, jebkurā citā parastā skolā viņam būtu labas sekmes. Man grūti iedomāties, ka viņš pastrādājis rasistisku noziegumu. Liekas, ka viņa pasaules uzskats šādu rīcību nepieļautu. Viņš bija kosmopolītisks, pasaules cilvēks, kas pieņem visu kaut ko. Bet iespējams, ka man ir radies aplams iespaids."

Divdesmitgadīgais Dmitrijs Tokarevs, Rīgas Tūrisma un tirdzniecības skolā nomācījies gadu, skolu pameta un 2004. gada 1. septembrī iestājās Rīgas 20. vakarskolas 11. klasē. Skolas direktore Sulomite Farštandikere pastāstīja, ka jauneklis skolā nav rādījies gandrīz nevienu dienu. "Man grūti viņu raksturot, jo mēs Dmitriju gandrīz nesatikām. Viņš bija slinks slaists, ja reiz neatrada laiku apmeklēt skolu. Tagad izrādījies, ka viņam ir bijušas savas nenormālas intereses un uzskati," teica direktore.

Pirmo pusgadu Dmitrijs pabeidzis, nesaņemot atestāciju nevienā mācību priekšmetā, izņemot bioloģiju, kurā nopelnījis neapmierinošu atzīmi – trīs balles. 2005. gada 22. februārī Dmitriju no skolas izslēdza. Gan D. Tokarevs, gan M. Černišovs epizodiski strādājuši vairākās darbavietās, nekur ilgi neuzkavējoties.

1988. gadā dzimušā Eduarda Žīgura tēvs santehniķis Andris Žīgurs policijas nopratināšanā savu dēlu raksturoja kā mierīgu un komunikablu, kurš beidzis 9. klasi ar ļoti labām atzīmēm, un puiša pastrādātais noziegums, kā viņš teica, "nemaz neizskatās pēc viņa". Lietas materiāli gan liecina pretējo. Tieši E. Žīgurs vēlējās uzbrukt kādam citas rases pārstāvim, lai tiktu uzņemts skinhedu organizācijā. Viņam tomēr neizdevās iesist stiprākajam ASV pilsonim Tomasam Džefersonam, taču tieši viņš izkliedza rasistisku saukli angliski "Latvija ir balto zeme!" brīdī, kad pārējie sita melnādaino Rīgas viesi.

E. Žīgurs patlaban mācās Jūras akadēmijas pirmajā kursā par kuģu mehāniķi. Direktora vietniece mācību darbā Sarmīte Dombrovska pastāstīja, ka puisis mācās sekmīgi un skolu apmeklē regulāri. Viņš ir iestājies jūras skautu organizācijā, aktīvi piedalās skolas sporta aktivitātēs, spēlē futbolu. S. Dombrovska teica, ka pārrunājusi notikumus ar E. Žīguru, un viņš teicis, ka savu kļūdu esot sapratis. Nekādas rasu naida iezīmes no puiša puses skolā neesot redzamas.

Jāsoda bargāk

Aptaujātie afroamerikāņi un cilvēktiesību speciālisti atzinīgi novērtēja, ka tiesa saskatījusi uzbrukumā rasistiskus motīvus un uzskata, ka puišus vajadzēja sodīt bargāk.

Astoņus gadus Latvijā dzīvojošais afroamerikānis Džordžs Stīls nosacīto tiesas spriedumu vērtēja kā neadekvātu noziegumam: "Sodi bija pārāk mazi, jo tā nebija tikai rasistiska naida kurināšana, bet arī uzbrukums cilvēkam. Noziedzniekiem ir jāsēž cietumā. Pavisam noteikti, ka jebkurā citā pasaules valstī par šādu vardarbību šie cilvēki pašreiz būtu aiz restēm." Dž. Stīls domā, ka niecīgais iztiesāto rasisma gadījumu skaits ir apkaunojums Latvijas valstij. Vai, viņaprāt, Latvijā pēdējos gados ir mainījusies sabiedrības attieksme pret citas rases pārstāvjiem? "Nekas daudz nav mainījies. Lai gan sabiedrība vairāk runā par rasisma problēmām, cilvēki tik un tā domā to pašu – tumšādaini cilvēki ir slikti un nevajadzīgi šai valstij. Nekas nemainīsies, kamēr cilvēki klusēs par to, ko viņi patiesībā sirdī domā par tumšādainajiem. Ir acīm redzams, ka šiem trim jauniešiem nav bail darīt, ko viņi grib. Tas ir tāpēc, ka viņi zina, ka sabiedrība viņiem neko neteiks un neaizliegs," uzskata Dž. Stīls.

Latvijas afrikāņu kopienas "Afrolat" priekšsēdētājs Kristofers Edžugbo: "Mūsu mērķis nav, lai cilvēki sēdētu cietumā. Mēs tikai gribam, lai būtu pareizi brīdinājumi tiem cilvēkiem, kas uzbrūk citiem ādas krāsas dēļ. Taču es šaubos, vai brīdinājums citiem ir tas, ka šie jaunieši nesēdēs cietumā. Es ļoti šaubos, vai viņi nožēlo to, ko izdarīja, un nedarīs atkal. Bet svarīgākais, lai šādi gadījumi neatkārtotos. Problēma jārisina, meklējot skinhedu organizāciju, kas motivēja jauniešus uzbrukt tumšādainajam cilvēkam. Tas, ja viņi trijatā sēdētu cietumā, neko neatrisinātu. Lielākā problēma, ka cilvēki nesaprot, ka par to var sēdēt cietumā. Rasistiski uzbrukumi notiek bieži, bet parasti viss beidzas ar to, ka tiesa atzīst to par huligānismu."

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ingrīda Circene: "Mums vajadzētu valstiski pieiet šiem jautājumiem. Ja skaidri redzams, ka cilvēktiesību pārkāpums veikts aiz rasistiskiem iemesliem, būtu vēlams saņemt attiecīgu sodu, lai neradītu nesodāmības iespaidu. Bet tas ir solis uz priekšu, ka lietu vispār iztiesā saistībā ar rasismu. Kaut arī Latvija nav pirmajā vietā šādu pārkāpumu ziņā, tomēr, ieejot Eiropā un pieaugot imigrantu skaitam, jautājums kļūs ar katru gadu aktuālāks."

***

UZZIŅA

Skūtgalvji Latvijā

Kā informē drošības policijas priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa, Latvijā darbojas divas skinhedu grupas – krievu un latviešu, kas savā starpā konfliktējot. Abās grupās ir vairāki desmiti cilvēku, mainīgs personu loks. Skinhedi izceļas ar sabiedriskās kārtības pārkāpumiem, bieži tiek pieķerti apzīmējam sētas un sienas pilsētā. Tāpat viņi ir tendēti uzbrukt citas rasas vai tautības pārstāvjiem. Daudzi skinhedi nekur nemācās un nestrādā vai arī dara to epizodiski. Bieži vien interešu trūkums un bezdarbība ir iemesli tam, ka jaunieši iesaistās šādās kustībās.