Lembergs no visām četrām minētajām personām lūdzis piedzīt solidāri 330 000 latu par viņam nodarīto kaitējumu. Tāpat viņš lūdzis piedzīt vēl 40 000 latu solidāri no visiem trim minētajiem prokuroriem, šodien tiesas sēdē Rīgas apgabaltiesā tā dēvētajā Lemberga krimināllietā pastāstīja pats Lembergs.

Lembergs prasību pamatojis ar privātās dzīves noslēpuma - viņa un uzņēmēja, AS "Latvijas Neatkarīgā Televīzija" ģenerāldirektora Andreja Ēķa privātas telefona sarunas - prettiesisku izpaušanu kriminālprocesā neiesaistītām personām un tās publiskošanu. Tāpat prasība pamatota ar sensitīvu datu izpaušanu, jo tikusi izpausta informācija par viņa veselības stāvokli, kā arī veikto medicīnisko izmeklējumu rezultātiem.

No Gulbja, Jurisa, Paegles un Ilstera Lembergs lūdz piedzīt 331 241 lata kaitējuma atlīdzību par viņa un Ēķa privātas telefona sarunas prettiesisku izpaušanu kriminālprocesā neiesaistītām personām, bet no Jurisa, Paegles un Ilstera lūgts piedzīt 40 000 latu par ziņu izpaušanu, kas saistītas ar Lemberga slimību, veselības stāvokļa diagnozēm un medicīniskajiem izmeklējumiem.

Konkrētās summas aprēķinātas, par pamatu ņemot mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras "TNS Latvia" mediju auditorijas reitingus konkrētā laika periodā, kuros tika publiskoti ar kriminālprocesu nesaistītie privātās dzīves noslēpumi.

Prasības pieteikumam Lembergs pievienojis "faktoloģiskus dokumentus, kas atspoguļo lietas būtību".

Pieteikumā norādīts, ka ar kriminālprocesa virzītāja - prokurora Jurisa 2008.gada 1.augusta lēmumu krimināllieta tika nodota tiesai. Vienu dienu pirms konkrētā lēmuma - 2008.gada 31.jūlijā - prokurori Ilga Paegle un Ilsteris, izpildot prokurora Jurisa uzdevumu, izsniedza kriminālprocesā par cietušiem atzītām personām, tostarp uzņēmējam Gulbim, sensitīvus datus par privātās dzīves noslēpumu.

Tādējādi prokurori Paegle un Ilsteris "absolūti bez jebkādiem ierobežojumiem un brīdinājumiem izpaust un nodot kriminālprocesā iegūtās ziņas un dokumentus ar kriminālprocesu nesaistītām personām izsniedza cietušajiem ziņas un dokumentus, kuru obligātas aizsargāšanas pienākums ir noteikts ne tikai Latvijas Kriminālprocesa un citos likumos, bet arī Satversmē un Latvijai saistošajos starptautiskajos tiesību aktos, kas nosaka personas privātās dzīves noslēpuma aizsardzību", norāda Lembergs.

Cietušajām personām bez jebkādiem ierobežojumiem tika izsniegti gan sensitīvi dati par veselības stāvokli, slimību diagnozēm un medicīnisko izmeklējumu rezultātiem, gan arī privātas telefonsarunas atšifrējums, norāda Lembergs.

Jau nākamajā dienā - 2008.gada 1.augustā - pēc dokumentu izsniegšanas cietušajiem, tostarp Gulbim, "gan personīgas atriebības iekārē, gan politisko mērķu sasniegšanai televīzijā tika publiskots privātas telefona sarunas atšifrējums, kas turpmākajās dienās tika intensīvi tiražēts gan laikrakstos, gan arī interneta vidē", norāda prasības iesniedzējs.

Tā kā tikuši izpausti krimināllietas materiāli, arī ziņas par personas privāto dzīvi, Lembergs lūdzis ģenerālprokuroru novērst konkrētos cilvēka pamattiesību aizskārumus.

Ģenerālprokurors Lemberga lūgumu pilnībā noraidījis. Viņš argumentējis, ka kriminālprocesa ietvaros nevar apmierināt absolūti nevienu lūgumu par privātās dzīves noslēpuma – sensitīvu datu – aizsardzību. Tāpat ģenerālprokurors norādījis, ka arī ārpus kriminālprocesa saskaņā ar Prokuratūras likumu neesot iespējams veikt nevienu pasākumu Lemberga tiesību aizsardzībai.

Savā atbildē Lembergam ģenerālprokurors arī norādījis, ka šis lēmums ir galīgs, tātad nav ne apstrīdams, ne arī pārsūdzams ne kriminālprocesā, ne arī Prokuratūras likumā noteiktajā kārtībā.

"Izpaužot manas privātās dzīves noslēpumu, man ir nodarīts būtisks kaitējums," norāda Lembergs. Viņš piebilst, ka Jurisa uzdevumā prokurori Paegle un Ilsteris ir "izpauduši un nodevuši tādas ziņas un dokumentus, kas ir ar likumu aizsargāts privātās dzīves noslēpums. Savukārt cietušais Gulbis šos prettiesiski iegūtos krimināllietas materiālus nepamatoti izpauda plašsaziņas līdzekļiem, kas nekavējoties tika publiskoti televīzijā, laikrakstā un interneta vidē".

Lemberga prasības pieteikums Rīgas apgabaltiesā reģistrēts piektdien, 13.februārī. Tas nodots tiesneses Intas Jēkabsones lietvedībā, taču viņa pagaidām vēl nav izlēmusi, vai pieteikumu pieņemt izskatīšanai un ierosināt civillietu.

Lembergs šodien Rīgas apgabaltiesā pieteica noraidījumus valsts apsūdzības pārstāvjiem krimināllietā, kurā dažādos noziegumos apsūdzēti gan viņš pats, gan viņa dēls Anrijs Lembergs un uzņēmējs Ansis Sormulis.

Piesakot noraidījumu, Lembergs sacīja, ka iesniedzis tiesā civilprasību pret Jurisu, Paegli un Ilsteru, kā arī pret patlaban iztiesājamā krimināllietā par cietušo atzīto uzņēmēju Gulbi.

Kā ziņots, Rīgas apgabaltiesa sākusi izskatīt krimināllietu, kurā dažādos noziegumos apsūdzēti Lembergs, viņa dēls Anrijs un Sormulis.

Šajā tiesvedībā saskaņā ar tiesneša Borisa Geimana lēmumu apvienoti divi kriminālprocesi, kurus prokuratūra tiesai nodeva pagājušā gada otrajā pusē.

Visas tiesu instances jau izskatījušas tā dēvēto Grinberga krimināllietu, attaisnojot Lembergu apsūdzībās par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un nepatiesu ziņu sniegšanu.

Lembergs jau pērn vērsās gan ar prasību Rīgas apgabaltiesā par miljona latu kompensācijas piedziņu no valsts saistībā ar attaisnojošo spriedumu Grinberga lietā, gan ar pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā, apstrīdot valsts atteikumu viņam pilnā apmērā izmaksāt prasīto summu - 104 450 latus.

Rīgas apgabaltiesa Lemberga prasību, ko viņš vērsis pret Finanšu ministriju (FM) un prokuratūru, izskatīs šā gada 8.aprīlī, bet Administratīvā rajona tiesa 2010.gada 7.septembrī paredzējusi izskatīt Lemberga pieteikumu, kurā viņš apstrīdējis Tieslietu ministrijas (TM) lēmumu tikai daļēji atlīdzināt viņam radušos zaudējumus saistībā ar nepamatotu saukšanu pie kriminālatbildības tā dēvētajā Grinberga lietā.