Par mēģinājumu piekrāpt apdrošinātāju - 5 gadi cietumā

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Šodien Jelgavas tiesā tika nolasīts spriedums krimināllietā par apdrošināšanas atlīdzības izkrāpšanas mēģinājumu lielā apmērā, kurā tika apsūdzēta apdrošināšanas kompānijas kliente Iveta Daugule. Apsūdzētā tika notiesāta ar piecu gadu reālu cietumsodu par to, ka no apdrošinātāja vēlējās izkrāpt atlīdzību gandrīz 45 000 latu apmērā.

Apdrošina neesošas mantas

Jelgavas prokuratūras celtajā apsūdzībā norādīts, ka Daugule, mantkārīgu motīvu vadīta, noslēdza īpašuma apdrošināšanas līgumu ar If Apdrošināšana, norādot mantas un priekšmetus, kurus faktiski nebija iegādājusies un kuri it kā atradās viņai piederošajā īpašumā Jelgavas rajona Ozolnieku novada Cenu pagastā. Tāpat neilgi pirms ugunsgrēka apsūdzētā vairākkārt noslēdza papildu vienošanās ar apdrošinātāju, gandrīz divkāršojot īpašuma kopējo platību un papildinot iedzīves priekšmetu uzskaitījumu, kā rezultātā kopējā apdrošināšanas summa bija gandrīz 700 000 latu.

Saskaņā ar apsūdzētās versiju 2008.gada 30.novembrī īpašumā notika ugunsgrēks, kā rezultātā nodega dzīvojamā ēka ar visu iedzīvi.

Saskaņā ar apsūdzētās versiju ugunsgrēkā sadega biljarda galds, LG un Samsung plazmas televizori un kinozāle, 4 Venēcijas kristāla lustras, masīvkoka rakstāmgalds, ūdeļādas, lapsādas un lamas kažoki, kā arī ādas mētelis, ādas mēbeļu atpūtas komplekts, vairāki antikvāri paklāji un kalnu velosipēdi.

Krāsmatās pēdas neatrod

Veicot notikušā izmeklēšanu, tika konstatēts, ka nodegušajā īpašumā nav atrodamas nekādas ekskluzīvo iedzīves priekšmetu atliekas. Tai pašā laikā nodegušajā īpašumā tika atrastas atliekas no ievērojami mazvērtīgākām mantām, kuras ir izgatavotas no viegli degošiem materiāliem (piemēram, skaņuplates). Šis fakts gan policijai, gan apdrošināšanas sabiedrības pārstāvjiem radīja aizdomas, ka ir noticis krāpšanas mēģinājums.

Izmeklēšanas laikā apsūdzētā arī nevarēja norādīt nevienu personu, kas varētu apstiprināt, ka viņai būtu piederējušas norādītās ekskluzīvās mantas. Liecinieki, kas šo mantību teicās redzējuši, parādījās krietni vēlāk. Turklāt viens no lietā iesaistītajiem lieciniekiem vēlāk vairākkārt mainīja savas liecības, vispirms norādot, ka ticis pierunāts tās sniegt par labu Daugulei, bet pēc tam atkal uzstājot, ka it kā sadegušās mantas tomēr esot redzējis.

Tiesa atzina, ka šo personu rīcība ir jāizmeklē atsevišķi, jo viņu darbībās ir saskatāmas likumpārkāpuma pazīmes.

Sadedzina televizoru, lai pierādītu krāpniecību

Krimināllietas izmeklēšanas gaitā savu eksperta atzinumu par notikušo ugunsgrēku sniedza sertificēts ugunsgrēku izpētes eksperts, kurš norādīja, ka ugunsgrēka vietas apskates laikā ir konstatēts vērtīgo priekšmetu iztrūkums. Neraugoties uz to, If Apdrošināšana kā cietušais veica izmeklēšanas eksperimentu nolūkā pierādīt, ka apsūdzētās norādītais 2300 latu vērtais LG plazmas televizors nevar sadegt bez pēdām. Eksperimentā analoģiska izmēra LG plazmas televizora dedzināšanai tika izmantota akreditētas laboratorijas iekārta, kuru Eiropas Savienībā izmanto būvmateriālu testēšanai. Eksperta secinājums bija skaidrs – televizoram sadegot ugunsgrēkā, no tā pāri paliek neorganisko materiālu paliekas (mikroshēmas, metāla karkass, stikli, alumīnija daļas). Tāpat eksperts norādīja, ka pilnīgai televizora utilizācijai nepieciešama īpaša iekārta, kas var nodrošināt temperatūru 2000 pēc Celsija un tas nozīmē, ka pēc ugunsgrēka Daugules īpašuma krāsmatās bija jāatrod televizoru atliekas.

Jāpiebilst, ka apsūdzētā kā ugunsgrēkā pilnībā sadegušas bija norādījusi arī Murano lustras, kuru vērtību viņa bija aplēsusi 12 000 latu apmērā.

Taču arī Murano stikls ir slavens tieši ar to, ka tā izgatavošanas tehnoloģija padara to īpaši izturīgu un, saskaņā ar ekspertu viedokli, arī vienkārša stikla lustras nemēdz sadegt, neatstājot nekādas paliekas.

Pieaug mēģinājumi izkrāpt apdrošināšanas atlīdzības

"Pēdējo gadu laikā mēģinājumu izkrāpt apdrošināšanas atlīdzību kļūst aizvien vairāk, tomēr apdrošināšanas sabiedrības nav kaut kāds mistisks neizsmeļams fonds. Apdrošinātāja rezerves, no kā tiek izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība, veido no klientu iemaksātajām apdrošināšanas prēmijām. Gadījumā, ja tiek izkrāpta apdrošināšanas atlīdzība, šādi neparedzēti zaudējumi nav ierēķināti, tomēr apdrošinātājam tie ir jāsedz, un tas tiek darīts uz prēmijas celšanas rēķina – tātad uz godīgo klientu, patērētāju rēķina. Cilvēkiem, pirms mēģina apkrāpt apdrošināšanas sabiedrību, iesakām padomāt, vai ir vērts riskēt ar savu reputāciju un iespējamu cietumsodu, lai iedzīvotos uz citu rēķina,“ norāda kompānijas juriste Maija Opmane-Vēbere.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu