Ļoti daudz seksuālās vardarbības gadījumu pret bērniem tiek noklusēti neziņas, kauna un baiļu dēļ. Tiesībsarga biroja vecākā juriskonsulte Laila Grāvere intervijā portālam TVNET pastāstīja kādu šausminošu gadījumu, kad vecmāmiņas aizbildniecībā esošā mazmeitiņa vairākkārt seksuāli izmantota. Vainīgais - vecmāmiņas darba devējs, pie kā vecā sieviete un mazmeitiņa dzīvojušas.
Par šo gadījumu tiesībsarga birojā uzzināja, kad vietējā bāriņtiesa sūdzējās par policiju, kas novilcinot lietas izmeklēšanu.
Tiesībsargam pārbaudot secināts, ka izmeklēšanā pārkāpumu nav, taču ierosināta krimināllieta pret bāriņtiesu. Tā nebija šai situācijā iejaukusies jau pie pirmajām aizdomām par seksuālu vardarbību pret meitenīti.
Aizdomas ir, taču nepārliecinās
Tā kā piecgadīgā meitenīte atradās vecmāmiņas aizbildniecībā, bāriņtiesai bija pienākums ik gadu apmeklēt meiteni un pārliecināties par viņas dzīves apstākļiem. Kārtējās pārbaudes laikā secināts, ka
piecgadīgās meitenītes gulta atradās vienā istabā ar vecmāmiņas darba devēja gultu.
Savukārt pati vecmāmiņa naktis pavadīja lauku mājas otrā galā, kur nedz dzirdēja, nedz redzēja saimnieka guļamistabā notiekošo.
Pārbaudes laikā bāriņtiesai šis apstāklis šķitis aizdomīgs un tā ieteikusi vecmāmiņai gulēt vienā istabā ar meiteni. Taču, neskatoties uz pirmajām aizdomām par seksuālo izmantošanu - uz to norādīja gan gultu novietojums, gan meitenes uzvedība, bāriņtiesas darbinieki nebija pārliecinājušies, vai viņu ieteikums tiek īstenots dzīvē. Tādēļ meitenīte, iespējams, cieta vēl ilgāku laiku.
Ja redz pedofiliju, jāiejaucas uzreiz!
Grāvere uzsvēra, ka bāriņtiesas darbiniekiem jau pie pirmajām aizdomām vajadzēja iejaukties.
Vecmāmiņu šajā gadījumā var saukt pie kriminālatbildības par neziņošanu vai pat līdzdalību bērna seksuālā izmantošanā.
Seksuālā noziedzība pret bērniem – liela
Speciāliste atzina, ka bērnu seksuālās izmantošanas ziņā ļoti liela ir slēptā noziedzība, par kuru cietušie bieži vien nerunā. «Tie gadījumi, kas nonāk policijas redzeslokā, ir ļoti maza daļa no tā, kas notiek.»
Klusēšana saistīta ar dažādiem iemesliem, piemēram, emocionālo un finansiālo atkarību no pāridarītāja. Šajā gadījumā meitenīte, iespējams, saprata –
ja viņa nepakļausies nelietīgā vīrieša prasībām, viņš padzīs vecmāmiņu no darba.
Tādā gadījumā palikšana uz ielas bez iztikas līdzekļiem draudētu gan meitenītei, gan vecmāmiņai.
Cietušie par piedzīvoto nerunā arī baiļu dēļ. Viņi baidās, ka, atklājot neģēlības, cietīs tuvinieki. «Ja sūdzēsieties, iesiet kur acis rāda!» Grāvere minēja iespējamos varmākas izteicienus.
Varbūt meitenīte domāja, ka viss normāli
Tāpat iespējams, ka piecgadīgā meitenīte neapzinājās, ka ar viņu tiek darīts kaut kas slikts. «Bērns varētu domāt, ka tā dzīvo visi, ka tas ir normāli. Bērns nezina, ka tā nav dzīves norma. Viņš nezina, ka tas ir slikti, nosodāmi un kriminālsodāmi.»
Ja bērns neiet bērnudārzā un netiekas ar citiem vienaudžiem, viņš ilgāku laiku var saglabāt sajūtu, ka gulēt kopā ar saimnieku ir normāli.
Arī kauns un neticība
Bieži vien cietušie par to nerunā, jo viņiem ir kauns. Īpaši izteikti tas ir laukos, kad cilvēki nevēlas, lai par viņu «nesmukumiem» uzzinātu kaimiņi un apkārtējie.
Tāpat varmāku upuriem varētu trūkt informācijas, kur un kā var saņemt palīdzību.
Bērnam jātic!
Mēdz būt arī gadījumi, kad mamma netic meitas stāstītajam, ka patēvs tik ļoti dara pāri. Dažkārt mamma domā, ka bērnam patēvs vienkārši nepatīk.
Vecākiem vajadzētu rūpīgi vērot bērna uzvedību un pie pirmajām neparastajām uzvedības izmaiņām skaidrot cēloņus.
Visbiežāk pedofili ir ģimenei tuvi cilvēki, piemēram, patēvi un onkuļi.
Tie ir cilvēki, kuri bieži vien ir bērnu un vecāku uzticības personas. Tas situāciju padara vēl sarežģītāku un grūtāk pierādāmu.
Kopumā jautājums par seksuālo vardarbību ir smags.
Var saņemt kompensācijas no valsts
No seksuālās vardarbības cietušie var saņemt finansiālu kompensāciju no valsts. Tiesības to pieprasīt ir arī tīšā noziegumā cietušajiem, ja ir vidēji vai smagi miesas bojājumi. Par šo iespēju vairāk var uzzināt Juridiskās palīdzības administrācijā.
