2012. g. 8. februārī, 17:04

Lietas būtība ir politisks pasūtījums ar mērķi iebaidīt partokrātijas režīma pretiniekus, tāpēc lietas izskatīšana pēc būtības nav iespējama principā.

Par tādu masu nekārtību organizēšanu, kuras saistītas ar grautiņiem, postījumiem, dedzināšanu, mantas iznīcināšanu vai ar vardarbību pret personu, vai ar pretošanos varas pārstāvjiem, vai par aktīvu piedalīšanos tajās, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem.
Tātad likumdevējs bija pārliecināts, ka masu nekārtības visupirms tiek organizētas un tad tajās var aktīvi piedalīties.
Ja masu nekārtības rodas stihiski, respektīvi, ja nav organizatoru, varbūt tās nemaz nav masu nekārtības?
Vai arī tās ir masu nekārtības, bet piedalīšanās tajās nav krimināli sodāma?
Vai tiesa var iegūt pārliecību, ka prokuratūra ir pierādījusi, ka visi apsūdzētie apzinājās, ka notiek tieši tādas masu nekārtības, kuras saistītas ar grautiņiem, postījumiem, dedzināšanu, mantas iznīcināšanu vai ar vardarbību pret personu, vai ar pretošanos varas pārstāvjiem, sākotnēji taču televīzijas ekrānos varēja redzēt, ka nekā tāda nebija, cilvēki stāvēja pie Saeimas ēkas un sauca - Atlaist Saeimu, respektīvi šajā brīdī tās vēl nebija masu nekārtības, bet miermīlīga viedokļa izpausme. Tad tālāk visi ar savām acīm varēja vērot paradoksu, ieradās policijas specvienības un pretēji tam, ko varētu gaidīt, masu nekārtības ieguva iepriekš minētās krimināli sodāmās pazīmes. Bet cilvēks, kurš atradās laukumā, kā viņš varēja zināt, ka situācija ir mainījusies un ir sākušās masu nekārtības par kurām var sodīt. Vai bija sakidrs un nepārprotams policijas paziņojums klātesošajiem, kurš brīdinātu, ka ir sākušās masu nekārtības, un lūgums visiem, kuri nevēlas, ka viņi varētu tikt apsūdzēti līdzdalībā masu nekārtībās, atstāt laukumu?
Katrā ziņā masu saziņas līdzekļi neko tādu neatspoguļoja, nevienā no sižetiem nebija dzirdamas frāzes, kuras parasti tiek sacītas demonstrantiem citās valstīs - Lūdzu atbrīvojat laukumu, jūsu darbībās var saskatīt likuma pārkāpuma pazīmes utt.

Interesanti, ka prokuratūra ir tik pārliecināta, ka:
2009.gada 13.janvārī pēc plkst.19.30 Vecrīgā stihiski iesākās masu nekārtības, kurās apzināti piedalījās visi 23 šajā lietā apsūdzētie
Tātad masu nekārtības iesākās stihiski, bet apsūdzētie tajās piedalījās apzināti?!
Ja masu nekārtības iesākās stihiski, kā apsūdzētie varēja zināt, ka viņi piedalās masu nekārtībās?
Viņi varbūt vēlējās turpināt piedalīties nevardarbīgajā mītiņā un nepamanīja, ka tas ir pāraudzis masu nekārtībās.

tur vajadzeja izmeklet ta visa celoni