Rīgas mērs Nils Ušakovs («Saskaņas centrs») savā «Twitter» kontā pēc žurnālista Leonīda Jākobsona sašaušanas pavēstījis, ka viņam ir alibi, un novēl žurnālistam veseļoties. «Man ir alibi,» čivinātājkontā raksta mērs, pievienojot smaidiņu.
Ušakovu uzjautrina aizdomas par viņa saistību ar uzbrukumu (265)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Jūtu līdzi katram rīdziniekam, kurš kļuva par nozieguma upuri, arī Jākobsona kungam, un ceru, ka noziegums tiks atklāts,» uzsvēra Ušakovs.
Aizdomas par to, ka žurnālista sašaušana varētu būt saistīta ar viņa profesionālo darbību, publicējot Ušakova elektroniskā pasta vēstules, Ušakovu uzjautrinot.
Kā ziņots, Jākobsons šopēcpusdien sašauts Rīgā, Čaka ielas 47.nama kāpņutelpā un nogādāts Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā. Žurnālista dzīvībai briesmas nedraudot.
Jākobsons pēdējā laikā nonāca plašsaziņas līdzekļu uzmanības centrā pēc tam, kad portālā «kompromat.lv» tika publicētas Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova (SC) 2008.gada e-pasta vēstules, kas tika sūtītas toreizējam Krievijas vēstniecības padomniekam Aleksandram Hapilovam. Ušakovs tobrīd bija 9.Saeimas deputāts, savukārt Hapilovs strādāja par Krievijas vēstniecības padomnieku, taču 2009.gadā viņš pameta darbu Latvijā.
Portāls «kompromat.lv», kura rīcībā bija nonākusi Ušakova un Hapilova sarakste, vērsās Ģenerālprokuratūrā, lai tiktu izvērtēts, vai šī sarakste neliecina par Ušakova nelikumīgu darbību. Kopumā portāla rīcībā nonākuši «tūkstošiem e-pastu», un tajos esot arī informācija par «Saskaņas centra» reklāmas kampaņām un par to, kurš un par kādiem līdzekļiem tās rīkojis, kā arī cita informācija.
Pēc šo vēstuļu publicēšanas portāls «kompromat.lv» kļuva par hakeru uzbrukuma upuriem. Par to portāla veidotāji vērsās policijā.
Turpretim policija pērn novembrī pēc Ušakova iesnieguma saņemšanas par viņa e-pasta uzlaušanu sāka kriminālprocesu. Izmeklējot šo kriminālprocesu, policija veica kratīšanu portāla «kompromat.lv» pārstāvja Jākobsona dzīvesvietā Rīgā. Kratīšanas laikā tika izņemti vairāki datu nesēji un divi datori. Policisti Jākobsonu uz 48 stundām aizturēja, bet pēc tam atbrīvoja.
Pēc žurnālista aizturēšanas un kratīšanu veikšanas tiesībsargājošajās institūcijās vērsās gan pats Jākobsons, gan Latvijas Žurnālistu asociācija. Pārkāpumus policistu rīcībā neviena iestāde nesaskatīja.
Interneta portāla «kompromat.lv» žurnālista Leonīda Jākobsona sašaušana var būt saistīta vienīgi ar viņa profesionālo darbību, - šādu viedokli pauda Aleksandrs Šabanovs, kurš palīdzējis viņam veidot portālu.
Jākobsona kolēģis Aleksandrs Šabanovs minēja vairākas tēmas, ar kurām bija saistīts Jākobsons. Viena no tām ir Ušakova (SC) e-pasta sarakstes publiskošana, taču, pēc Šabanova teiktā, Jākobsons arī bija liecinieks krimināllietā, kurā par 25 000 latu kukuļa izspiešanu apsūdzēta Jūrmalas pilsētas prokurore Irina Bogdanova un uzņēmējs Boriss Rjazanskis. Savukārt jaunākā tēma saistīta ar Juriju Kozlovu, kurš tiek turēts aizdomāts par e-pasta sarakstes zādzību Rjazanska interesēs.
Sašutumu par notikušo pauduši arī politiķi. Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete (V) izplatījusi paziņojumu plašsaziņas līdzekļiem, kurā norāda, ka Jākobsons atmaskojis apvienības «Saskaņas centra» līdera Nila Ušakova attiecības ar Krievijas vēstniecību un televīziju.
«Tagad ar viņu izrēķinās ar tādām metodēm kā Krievijā. Sajūta riebīga, jo grūti ticēt, ka tā ir nejaušība. Acīmredzot tie, kurus Jākobsons atmaskoja, baidās no patiesības un ir gatavi uz jebkuru nelietību,» pauž Kalniete.