Rīgas apgabaltiesa daļēji apmierināja slepkavas un izvarotāja Staņislava Rogaļova upura - kādas sievietes - prasību pret pensionēto advokātu Andri Grūtupu, piedzenot 4000 latu morālā kaitējuma kompensāciju par grāmatā «Maniaks» publiskoto informāciju.
Kā informēja apgabaltiesas preses sekretārs Aigars Bērziņš, pārējā daļā attiecībā uz morālās kompensācijas piedziņu prasība tika noraidīta. Tāpat apgabaltiesa nolēma noraidīt prasību daļā par 10 000 latu piedziņu no laikraksta «Latvijas Avīze» izdevēja «Lauku Avīze», kurā publicēti atsevišķi Grūtupa darba fragmenti.
Pilns apgabaltiesas spriedums būs pieejams 15.martā, un to 30 dienu laikā varēs pārsūdzēt Augstākās tiesas Senātā.
Jau ziņots, ka sieviete pirms dažiem gadiem vērsās Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ar prasību pret Grūtupu un laikraksta «Latvijas Avīze» izdevēju «Lauku Avīze», lūdzot piedzīt 50 000 latu morālā kaitējuma kompensāciju, jo autors, grāmatā «Maniaks» aprakstot Rogaļova krimināllietu, aprakstījis viņa nodarījumus un nav mainījis konkrētās sievietes vārdu, kas viņai nodarījis morālo kaitējumu un radījis ciešanas.
Tiesa prasību toreiz noraidīja.
Sieviete no Grūtupa vēlējās piedzīt 40 000 latu morālā kaitējuma kompensāciju un 10 000 latu no laikraksta «Latvijas Avīze» izdevēja «Lauku Avīze», kurā publicēti atsevišķi Grūtupa darba fragmenti. Ne Grūtups, ne «Latvijas Avīzes» izdevējs prasību neatzina.
Sieviete no Grūtupa vēlējās piedzīt kompensāciju par viņas privātās dzīves aizskārumu, sensitīvas informācijas publiskošanu, atklājot izvarošanas brīdī piedzīvotās emocionālās un fizioloģiskās reakcijas, grāmatā nenomainot viņas vārdu, kas ļāvis pretēji viņas vēlmei viņu atpazīt plašai sabiedrībai. Tāpat ap 30 gadus seno notikumu atkārtota atsaukšana atmiņā sievietei nodarījusi morālas un fiziskas ciešanas, jo pasliktinājusies veselība. Viņa uzsvērusi, ka Rogaļova krimināllieta skatīta slēgtā tiesas sēdē.
No laikraksta izdevēja sieviete vēlas piedzīt 10 000 latu saistībā ar grāmatas fragmentu publicēšanu.
Viens no Grūtupa intereses aizstāvošajiem advokātiem - Elvijs Vēbers - lietas izskatīšanas gaitā Vidzemes priekšpilsētas tiesā sacīja, ka neviens no prasītājas norādītajiem pārkāpumiem nav pieļauts. Pati prasītāja uzskatāma par literāru tēlu, jo grāmatā minēts viņas iepriekšējais uzvārds un šāda persona vairs dzīvē nepastāv, jo viņa ir precējusies otrreiz. Grāmatas autors ir bijis tiesīgs izmantot un darba vajadzībām apstrādāt arī personiskos datus.
«Maniaks» rakstīts dokumentāli vēsturiskajā žanrā, proti, tas ir literāri vēsturisks darbs, kurā cilvēkiem saprotamā valodā un veidā izklāstīti pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados Latviju saviļņojušie notikumi, Rogaļovam uzbrūkot 22 sievietēm. Vēbers pauda uzskatu, ka nevienu neinteresētu vienkārši sauss tiesas protokolu atreferējums. Turklāt Grūtups iepriekš uzrakstījis vairākus darbus, kas «nav nekādi vienas dienas romāni un lubu literatūra», bet gan paliekoša vērtība nākamajām paaudzēm.
Otrs Grūtupa interešu aizstāvis - advokāts Erlens Kalniņš - sacīja, ka izbrīnu raisot tas, ka sievietes godu un cieņu aizskāris precīzs notikušā nozieguma faktu apraksts, savukārt sensitīvie dati izpausti, jo citādi nav bijis iespējams precīzi atspoguļot ar tiesas spriedumu krimināllietā identificētos nodarījuma faktus. Bez tam noticis noziegums, kas esot visas valsts un sabiedrības darīšana, tādējādi neesot iespējams runāt par vienas iesaistītās personas privāto dzīvi.
Šim uzskatam gan nepiekrita prasītājas advokāte Dana Rone, atzīmējot, ka ar to brīdi, kad kāda persona tiek izvarota, sabiedrība negūst tiesības apspriest notikušā detaļas un sabiedrībai nav tiesību pārkāpt privātās dzīves robežas. Rone sacīja, ka viņas kliente nav bijusi amatpersona un viņai ir un vienmēr ir bijušas stingri noteiktas privātās dzīves robežas.
«Latvijas Avīzes» advokāts Jānis Volksons sievietes prasību tiesā neatzina, sakot, ka avīze vēlējusies informēt par gaidāmo notikumu - Grūtupa grāmatas iznākšanu. Ja tas nebūtu darīts, tad tā nebūtu izpildījusi savu likumā noteikto sabiedrības informēšanas funkciju.
