Pēc vairāk nekā piecu stundu smaga darba beidzot ir izdevies lokalizēt ugunsgrēku, kas ceturtdienas vakarā izcēlās Rīgas pilī. Nopostīta ap 3200 kvadrātmetru platība. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks Oskars Āboliņš sacīja, ka ugunsdzēsēji darbu turpinās arī šodien.
Ugunsgrēks Rīgas pilī lokalizēts; izdeguši 3200 kvadrātmetru (430)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pievienota jaunākā informācija, turpinājums sekos
Kā informēja VUGD preses pārstāve Viktorija Šembele, ugunsgrēks ierobežots plkst. 3.53. Lai gan liesmas vairs neizplatās, ugunsdzēsēji joprojām turpina strādāt notikuma vietā - tiek jauktas un laistītas degušās konstrukcijas.
Vislielāko skādi liesmas nodarījušas pils jumtam, jumta konstrukcijām un bēniņiem - šīs ēkas daļas izdegušas 2400 kvadrātmetru platībā. Uguns postījusi arī ceturto jeb augšējo pils korpusa stāvu 600 kvadrātmetru platībā, bet trešajā stāvā izdeguši 200 kvadrātmetri, pastāstīja Šembele.
Ēka vēl gruzd
Ēkā vēl ir gruzdošas un nelielas degšanas vietas, tāpēc dzēšana turpinās. To apgrūtina iebrukušais jumts, daudzas konstrukcijas ir jāpārcilā.
«Darbs vēl ir vairākām stundām,» vēsta VUGD pārstāve.
Meklē nelaimes cēloņus
Āboliņš šorīt intervijā Latvijas radio atturējās runāt par ugunsgrēka cēloņiem.
Savukārt Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietnieks Aleksandrs Bimbirulis šorīt Latvijas televīzijā izteicās, ka pašlaik vēl būtu neapdomīgi nosaukt precīzus ugunsnelaimes cēloņus, tomēr viņš pieļauj, ka tie bijuši ēkā notiekošie būvdarbi.
Bet Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme - Grende šorīt intervijā Latvijas radio atturējās nosaukt vainīgos Rīgas pils ugunsgrēkā un norādīja, ka būs jāšķetina vaļā kamols par atbildīgajiem un turpmāko rīcību.
Atjaunota kustība
Kā informē Valsts policija, plkst. 4.45 11.novembra krastmalā starp Akmens un Vanšu tiltiem abos virzienos atjaunota transporta kustība, kas bija apturēta dzēšanas nodrošināšanai.
Kā ziņots, ceturtdien plkst. 22.21 VUGD saņēma informāciju, ka deg Rīgas pils jumts. Ierodoties notikuma vietā, ugunsdzēsēji konstatēja, ka degšanas platība ir 50-100 kvadrātmetri, taču liesmas pieņēmās spēkā.
Iesaista visus resursus
Ugunsgrēka dzēšanai tika piesaistīti visi VUGD Rīgas reģiona pārvaldes rīcībā esošie resursi, palīgā devās arī ugunsdzēsēji no Jūrmalas. Uz notikuma vietu tika norīkots Rīgas brīvostas velkonis.
Rodas tehniskas problēmas
Dzēšanas laikā radās problēmas ar ūdens ņemšanu, bez tam pievīla arī ugunsdzēsēju vecā un savu laiku nokalpojusī tehnika. Viens VUGD darbinieks, strādājot pilī, saindējās ar degšanas produktiem. Citi cilvēki ugunsgrēkā necieta.
Āboliņš vērtēja, ka ugunsdzēsēji naktī strādājuši uz spēku izsīkuma robežas.
Viņš arī piekrita, ka pils dzēšanas darbi atklājuši VUGD tehniskā nodrošinājuma problēmas - dzēšanas laikā saplīsis vēl padomju gados ražots ūdens sūknis, turklāt dzēšanai bija pieejamas tikai vienas no divām Rīgā esošajām autokāpnēm, jo otras atradās remontā.
Dzēšana arī parādīja, ka Vecrīgas ūdensvada tīkls nespēj nodrošināt pietiekamu ūdens padevi, lai spētu apkarot šāda mēroga ugunsnelaimi.
Bojāti muzeja krājumi
Pēc liesmu mitēšanās apskatot Rīgas pils muzeja krātuves, tika secināts, ka uguns un ūdens klātbūtne radījusi risku Latvijas Nacionālā vēstures muzeja relikvijām.
Ugunsdzēsēji esot strādājuši tā, lai maksimāli maz bojātu muzeja krājumus.
Āboliņš izteicās, ka no ugunsdrošības viedokļa neesot bijis pareizi, ka pils remonta laikā tajā atrodas arī muzeja krājumi.
Savukārt Jaunzeme-Grende Latvijas radio sacīja, ka ministrijas un citu iestāžu atbildīgie darbinieki šodien lems, ko darīt ar muzeja krājumiem, kas bija izvietoti Rīgas pilī.
Ugunsgrēka dzēšana Rīgas pilī bija augstā līmenī
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) rīcība, dzēšot ugunsgrēku Rīgas pilī, bija augstā līmenī, ņemot vērā pieejamos resursus un tehniku, - LTV raidījumā «Labrīt, Latvija» sacīja Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāre Ilze Pētersone- Godmane.
Gan ugunsgrēka likvidēšanā iesaistīties spēki, gan ātrums, gan veids un koordinācija, kādā tika plānoti un organizēti dzēšanas darbi, bija augstā līmenī, uzsvēra IeM valsts sekretāre, piebilstot, ka «ir gandarījums, ka ugunsdzēsēji strādāja, nesaudzējot spēkus».
Pēc Pētersones-Godmanes teiktā, šis bija visaugstākās bīstamības ugunsgrēks, -
ja tehnikas būtu bijis vairāk, dzēšanas darbi veiktos daudz raitāk.
Viņa uzsvēra, ka VUGD rīcībā ir nepietiekams skaits specializētās smagās tehnikas, lai strādātu tik specifiskos apstākļos - tādā augstumā, kāds bija šajā ugunsgrēkā. Turklāt Vecrīga ir specifisks objekts attiecībā uz ūdens padevi, kas apgrūtināja dzēšanas darbus. Tāpat bija ierobežotas piekļuves iespējas vietām, no kurām varēja dzēst liesmas.
Pili remontē
Kā ziņots, Rīgas pils patlaban tiek remontēta, tikmēr Valsts prezidenta kanceleja ir pārcelta uz Melngalvju namu. Rekonstrukcijas un restaurācijas pirmo kārtu veic pilnsabiedrība «SBRE», kas ir būvniecības kompāniju «Re&Re» un «Skonto būve» apvienība.
«Skonto būve» valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis šonakt pēc notikuma vietas apskates sacīja, ka par ugunsgrēka nodarītajiem zaudējumiem spriest ir pāragri.
Uz jautājumu, kas varētu būt pie vainas, ka pilī izcēlās tik plašs ugunsgrēks, Rāvis atbildēja, ka ceturtdien plkst.18.45 būvnieki no pils devās prom, atstājot to Militārās policijas uzraudzībā.
Ugunsgrēka cēloņus noskaidros Valsts policija, kas par notikušo jau ir sākusi kriminālprocesu.