Jūrmalā divu nedēļu laikā bija uzradušās sešas tā dēvēto legālo narkotiku tirdzniecības vietas. Cik ātri uzradušās, tik ātri pazuda. «Redzot to, ka netiek galā, tik tirgo un tirgo, cilvēki pieņēma savu lēmumu, kā apturēt. Aizdedzināja? Jā. Tirgoņi neatgriezās? Nē,» LTV raidījumam «Panorāma» saka Jūrmalas pašvaldības policijas vecākais nepilngadīgo lietu inspektors Inguns Pičs.
Vīri ar beisbola nūjām nevēlas, lai bērni mirst no «spaisa» (259)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Līdzīgi arī citās tirgošanas vietās - tās stāv pamestas, bez dzīvības pazīmēm vai arī ar ugunsnelaimes liecībām. Tas viss rāda -
ko likums neļauj izdarīt policistiem, paveic iedzīvotāji, lai gan metodes ne vienmēr ir likumīgas.
Savu artavu apkarošanā ieguldījis arī vietējais motoklubs.
Brangs vīrs ar dārdošiem smiekliem un beisbola nūju rokās, kurš lūdz sevi dēvēt par Pērkonu, nav vienīgais, kura sirdī gail dusmas pret legālās nāves tirgoņiem. "Spaisu" tirgotavas, kad tās vēl strādāja, šādi ekipēti, apbraukāja ap 40 viņa biedru.
Vīri ar beisbola nūjām nevēlas, lai bērni nomirst
«Mēs izveidojām akciju - vīri ar beisbola nūjām nevēlas, lai mūsu bērni nomirst (..)
Iedomājieties, pāris desmiti motociklistu atbrauc, nokāpj vīri ar beisbola nūjām...
Sajutām atbalstu no iedzīvotājiem: aplaudēja, māja pa logiem, uzsauca: «Jā, jā, tā vajag!» Vienkārši atbraucām. Šis jau tāds simbols, drusku argumentējošs. (Rāda nūju.) Nav domāts sišanai, ne kam, vienkārši simboliski. Mēs esam savā būtībā pret varmācību, bet reizēm citādi nevar. Pazuda momentāni. Nesanāca pat aprunāties ar pārdevēju, kas par lietu,» saka motokluba «Opozitors» dalībnieks Pērkons.
Tiesa gan - tas nenozīmē, ka "spaisu" Jūrmalā vairs nevar nopirkt. To var darīt. Tikai no ielu tirgotājiem. Viņi aizgājuši pagrīdē. Lai gan tas apgrūtina izķeršanu, tomēr tas ir neapšaubāms ieguvums.
"Labi, ka aiziet pagrīdē. Tas nav supermārkets, kur bērns, no skolas ejot, vienkārši ieiet, nopērk nevis bulciņu ar pienu, bet šo maisījumu. Ja nebūs sakaru, izejas uz tirgotāju, neiegādāsies šo vielu; lai nebūtu šo sakaru, izejas uz tirgotāju, mēs strādāsim,» pozitīvi aiziešanu pagrīdē vērtē Pičs.
Ja beisbola nūjas biedē tirgoņus, nāve - ne
Viņš nav policists, kurš piecos vakarā aizslēdz kabineta durvis, lai atgrieztos pie nepilngadīgo jūrmalnieku problēmu risināšanas nākamajā dienā. Ja formā var reizi pa reizei izņemt maisījumu paciņas, Jūrmalas tirgotavās rakstīt protokolus par nereģistrētiem kases aparātiem, ugunsdrošības pārkāpumiem un citiem sīkumiem, kas tikai apgrūtina tirgoņu darbu, bet to nepārtrauc, tad ārpus darba viņš pret «spaisiem» cīnās kā nevalstiskās organizācijas pārstāvis un piedalās akcijās. «Man ir bērni, dēlam 15, meitai 10. Es satraucos par viņiem, es negribu, lai viņi kaut reizi pamēģina. No cilvēciskā viedokļa - iesaistos visur, kur varu iesaistīties,» saka Pičs.
Mēģina vest pie prāta
Ja beisbola nūjas biedē tirgoņus, tad nāve - ne. Daudz personiskāks, sāpīgāks, bet, kā pieredze rāda, ne tas iedarbīgākais ierocis cīņā pret sērgu ir Intas Čirpuses rokās. Viņas Kristiāns. Skaistais, talantīgais mazdēls, kurš mācījās skolā, rakstīja dzeju. Blakus sēru lente.
Kristiānam šogad vajadzēja pabeigt skolu un stāties augstskolā.
Bet viņš jau vairāk nekā divus gadus guļ kapos. Kristiānu nodūra viņa draugs. Tiesas process vēl nav noslēdzies, liecinieki liecina - sapīpējies spaisu. Tieši pie Kristiāna kapa vecmāmiņa Inta apsolīja, ka darīs visu, ko var, lai izglābtu kaut vienu jaunieti. Viņa regulāri pie tirgotavas Juglā jauniešiem, kas nāk iepirkties, stāsta, kas notika ar Kristiānu.
«Te bija četri jaunieši, skaisti zēni, 15-18 gadi. Stāvēju blakus, dzirdu, ka vajag uzpīpēt, es prasu: «Cigaretes?» Viņi man: «Ko jūs, tantuk! Kaljanus!»» viņa atceras.
Traģēdijas iespaidā sajukusi tante - tieši tā viņu uztver jaunieši un arī tirgotavas darbinieki, kas viņu jau labi pazīst, uzskata Inta. Uzrunātie jaunieši vienmēr viņai atbild - ar mums tas nenotiks. Un turpina. «Kā var pateikt, ka gada laikā ierobežos? Ja Saeimā sēž un runā, ka kurmjus var iznīcināt, un nolemj to stundas laikā, šeit iznīcina mūsu genofondu... tā ir mūsu nākotne! Es vainoju valdību. Mums vienkārši ir jāiet un jākliedz,» norāda mirušā Kristiāna vecmāmiņa.
Pagaidām neviens pēc sarunas ar Intu vēl nav pārdomājis un aizgājis prom bez pirkuma.
Inta bieži ieiet kafejnīcā, iedzer kafiju un vēro, kā jaunieši par vienu latu pērk legālo nāvi,
reizēm pat vēl ar atlaidi. Kafejnīcas saimniekam, kas izīrējis vienu stūri kaljanu un kaktusu mēslojumu tirgotājiem, tas nešķiet nekas īpašs.
Kamēr kafejnīcas saimnieks skaidro, ka nauda nesmird, un mēģina pārliecināt, ka šeit vairākus gadus tirgošanās vairs nenotiek, jaunieši cits pēc cita iet iekšā, rausta uz brīdi aizslēgtās durvis un iziet ārā, lai nogaidītu un atgrieztos, kad TV kamera būs prom.