Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētā iesniegtas trīs apelācijas sūdzības par spriedumu, ar kuru saistībā ar kukuļņemšanu apsūdzētajam kādreizējam Rīgas domes La.bklājības departamenta Juridiskās nodaļas vadītājam Orlando Rozenam tika piespriests piecu gadu cietumsods
Pārsūdz spriedumu Rīgas domes jurista Rozena kukuļošanas lietā (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Apelācijas sūdzības iesniedzis Roberta Vītola aizstāvis Oskars Rode, kā arī pats apsūdzētais Vītols un Viktora Štroma aizstāve Maija Kalniņa. Tā kā viena no apelācijas sūdzībām saņemta vēl šodien, jautājums par to pieņemšanu vai atteikšanu vēl nav izlemts.
17.martā tiesa Rozenam piesprieda piecu gadu cietumsods, kā arī par labu valstij konfiscēt kratīšanā izņemto un glabāšanā nodoto naudu 1500 latu jeb 2134 eiro apmērā.
Orlando Rozenu tiesa atzina par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā pēc Krimināllikuma (KL) 320.panta 1.daļas - par kukuļa pieņemšanu, ko izdarījusi valsts amatpersona pati vai ar starpnieku par kādu jau izdarītu likumīgu vai nelikumīgu darbību vai pieļautu bezdarbību kukuļdevēja, kukuļa piedāvātāja vai citas personas interesēs, izmantojot savu dienesta stāvokli, neatkarīgi no tā, vai pieņemtais vai piedāvātais kukulis domāts šai valsts amatpersonai vai jebkurai citai personai.
Tiesa nosprieda Rozenam soda izciešanas sākumu skaitīt no aizturēšanas brīža un tā izciešanas laikā ieskaitīt iepriekšējo apcietinājumu no 2008.gada 4.marta līdz 6.martam.
Savukārt līdzapsūdzēto Genādiju Stupku tiesa atzina par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā pēc KL 323.panta 1.daļas - par kukuļa nodošanu vai piedāvāšanu personiski vai ar starpnieku valsts amatpersonai, lai tā, izmantojot savu dienesta stāvokli, izdarītu vai neizdarītu kādu darbību kukuļdevēja, kukuļa piedāvātāja vai citas personas interesēs.
Stupkam tika piespriests viena gada un sešu mēnešu cietumsods. Soda izciešanas laikā tiks ieskaitīts apcietinājums no 2008.gada 13.marta līdz 14.martam.
Apsūdzētais Viktors Štroms tika atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā pēc KL 323. panta 1.daļas un 233.panta 2.daļas - par šaujamieroča, šaujamieroča munīcijas, lielas enerģijas pneimatiskā ieroča, sprāgstvielas vai spridzināšanas ietaises izgatavošanu, remontēšanu, iegādāšanos, glabāšanu, nēsāšanu, pārvadāšanu, pārsūtīšanu vai realizēšanu bez attiecīgas atļaujas.
Tiesa apsūdzētajam piesprieda brīvības atņemšanu uz diviem gadiem un trim mēnešiem, kurā tiks iekļauts iepriekšējais apcietinājums no 2008.gada 4.marta līdz 6.martam.
Rihardu Čvikovu tiesa atzina par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā pēc KL 323. panta 1.daļas un sodīja līdzapsūdzēto ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem.
Roberts Vītols arī tika atzīts par vainīgu pēc KL 323. panta 1.daļas un sodīts ar brīvības atņemšanu uz vienu gadu. Tajā tiks ieskaitīts iepriekšējais apcietinājumus 2008.gada 17.martā.
Savukārt līdzapsūdzētajam Ivanam Krasanovam tiesa piesprieda brīvības atņemšanu uz diviem gadiem, sodu izciešot nosacīti ar pārbaudes laiku uz diviem gadiem. Soda izciešanas laikā tiks ieskaitīts iepriekšējā apcietinājuma laiks no 2008.gada 4.marta līdz 2008.gada 6.martam.
Krasanovu tiesa atzina par vainīgu pēc KL 322.panta 1.daļas - par starpniecību kukuļošanā, kas izpaužas kā kukuļa vai tā piedāvājuma nodošana no kukuļdevēja kukuļņēmējam. Par to pienākas sods - brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbs, vai naudas sods.
Lieta tiesā atradās vairāk nekā trīs gadus. Rozenam apsūdzība tika uzrādīta pēc Krimināllikuma (KL) 320.panta 2.daļas, vienai privātpersonai - pēc KL 322.panta 2.daļas, bet vēl četrām personām - iespējamajiem kukuļdevējiem - pēc KL 323.panta 1.daļā paredzētajām noziedzīga nodarījuma pazīmēm.
Lietu iepriekš izmeklēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Rozens aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu tika aizturēts 2008.gada 4.martā. Viņam tika piemērots drošības līdzeklis - noteiktas nodarbošanās aizliegums, kā arī policijas uzraudzība, bet 2008.gada 7.martā Rozens tika atbrīvots no darba. Apsūdzības visiem lietā iesaistītajiem tika celtas 2009.gada sākumā, bet 2010.gada martā lieta beidzot nonāca līdz tiesai.
Lietu sākumā izmeklēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Iepriekš KNAB informēja, ka izmeklēšanā iegūti pietiekami pierādījumi četrām noziedzīgu nodarījumu epizodēm un konstatēts, ka valsts amatpersona, būdama Iepirkumu komisijas priekšsēdētāja, izmantojot pieejamo informāciju un savas labās zināšanas par prasībām publiskā iepirkuma organizēšanā, apmaiņā pret kukuļiem apzināti veikusi tīšas darbības, lai veicinātu atsevišķu komersantu uzvaru konkrētās iepirkumu procedūrās.