Par Rīgas pils ugunsgrēka izraisīšanu aizdomās tiek turētas trīs personas, kuras objektā veikušas darbus un bijušas atbildīgas par ugunsdrošības noteikumu ievērošanu. Divas no aizdomās turētajām personām ir būvuzņēmumu amatpersonas, savukārt viens - strādnieks. Aizdomās turētajām personām piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.
Par Rīgas pils ugunsgrēka izraisīšanu aizdomās tur trīs personas (23)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Strādnieks, kurš veica ugunsnedrošos darbus, gan īslaicīgi tika aizturēts.Tuvāko nedēļu laikā Rīgas pils ugunsgrēka lieta tiks nodota kriminālvajāšanai, bet paralēli tiks sākts process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu divām juridiskām personām - būvuzņēmumiem.
Arests arī kontiem un transportlīdzekļiem
Saistībā ar Rīgas pils ugunsgrēku policija aizdomās tur trīs cilvēkus, tāpat policija iesaldējusi divu juridisko personu kontus un uzlikusi arestu vairāk nekā 100 dažādiem transporta līdzekļiem, žurnālistiem pastāstīja Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.
Viens no aizdomās turamajiem ir celtnieks, savukārt divas personas bijušas atbildīgas par darbu uzraudzību. Personu vārdus Grišins neatklāja. Paredzēts, ka policija kriminālprocesu tuvākajā laikā nodos prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai.
Kopumā policija iesaldējusi divu juridisko personu 62 banku kontus, kā arī uzlikusi arestu 111 dažādiem transporta līdzekļiem.
Celtnieks tiek turēts aizdomās par mantas bojāšanu aiz neuzmanības, kas izraisījis smagas sekas, savukārt pārējās divas personas tiek turētas aizdomās par ugunsdrošības noteikumu neievērošanu, kura izraisīja smagas sekas. Visām trim personām piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.
Policija arī aprēķinājusi
aptuvenos zaudējumus – tie ir pieci miljoni eiro.
Tiesa, kopējā summa laika gaitā var tikt precizēta.
Komentējot izmeklēšanas laiku, aptuveni desmit mēnešus, Grišins uzsvēra, ka lielu daļu laika prasīja ekspertīzes, lai noskaidrotu precīzus ugunsgrēka iemeslus. Pagaidām gan policija neatklāj, kā tieši ugunsgrēks izcēlies.
Grišins nenoliedz, ka viena no šīm juridiskajām ir personām ir pilnsabiedrība «SBRE». «Par ugunsdrošību atbildīgo amatpersonu rīcība bija vērsta juridisko personu interesēs, līdz ar to tika pieņemts lēmums par piespiedu līdzekļa piemērošanu pret juridiskajām personām. Procesa virzītāja uzdevums nav likvidēt uzņēmējdarbību, taču aresti uzlikti, lai nodrošinātu mantiskās attiecības kriminālprocesā. Jebkurā gadījumā uzņēmumiem pastāv iespēja apstrīdēt šos lēmumus. Ja ir kādi priekšlikumi, lai rastu kompromisus, tad ir iespēja vērsties pie procesa virzītāja,» norādīja Grišins.
Ugunsgrēka izcelšanās iemeslu ekspertīzes secinājumus Grišins pagaidām atturējās minēt, taču uzsvēra, ka ugunsgrēks izcēlies, jo
būvniecības procesā pieļauti ugunsnedroši darbi.
Ekspertīzi veica vietējie speciālisti sadarbībā ar Lietuvas ekspertiem.
Grišins atturējās komentēt, vai būvuzņēmumi izmeklēšanā sadarbojas, taču ar pretdarbību izmeklēšanai policija nav saskārusies.
Rīgas pils rekonstrukcijas ģenerāluzņēmējs ir būvnieku pilnsabiedrība «SBRE»
Ugunsgrēks Rīgas pilī naktī uz 2013.gada 21.jūniju izcēlies pils rekonstrukcijas darbos nodarbināto strādnieku bezatbildīgas rīcības rezultātā, iepriekš vēstīja LTV. Būvnieki 20.jūnija dienā bēniņos virs Rīgas pils Svētku zāles ar fleksi griezuši vecās ventilācijas caurules. Īsi pirms darba laika beigām griešanas procesā radusies dzirkstele izraisījusi aizdegšanos, ko strādnieki, izmantojot divus ugunsdzēšanas aparātus, apdzēsuši.
Tomēr neviens neesot palicis uzraudzīt degšanas vietu, kas saskaņā ar normatīviem būtu bijis jādara 12 līdz 24 stundas. Tāpat par notikušo aizdegšanos neesot informēta Militārā policija, kurai pils telpu apsardze nodota pēc darba laika beigām, šodien žurnālistiem paziņoja Valsts policijas Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.
Reaģējot uz šo informāciju, paziņojumu masu medijiem izsūtīja arī pils rekonstrukcijas darbu veicēju «SBRE» pārstāvis Didzis Putniņš, kurš apgalvoja, ka izskanējušo versiju par to, ka 20.jūnijā jau pa dienu Rīgas pilī bijis izcēlies ugunsgrēks, dzirdot pirmo reizi un līdz šim par to neesot bijusi nekāda informācija ne no vienas iesaistītās puses.
Savukārt pils remontētāju pilnsabiedrības «SBRE» uzaicinātais eksperts, Apvienotās Karalistes Ugunsgrēku izmeklētāju apvienības prezidents un Starptautiskās Ļaunprātīgās dedzināšanas izmeklētāju apvienības pirmais viceprezidents Pīters Mansi apgalvo, ka Rīgas pils ugunsgrēks ir izcēlies ēkas centrālās daļas ziemeļaustrumu daļā, neizmantotā šautuvē, kur nekādi darbi netika veikti.
VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) pieaicinātie Igaunijas eksperti secinājuši, ka ugunsgrēks 20.jūnijā izcēlies būvnieka rīcībā nodotajā Rīgas pils daļā un tā iemesls bijis atklātas uguns avots - dzirkstele, kvēlojoša cigarete vai jebkurš cits atklātas uguns avots.