Rīgas pils ugunsgrēka lietu kriminālvajāšanai varētu nodot maijā (4)

BNS
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Lietu saistībā ar Rīgas pils ugunsgrēku maija otrajā pusē jau varētu nodot kriminālvajāšanas sākšanai, Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta Panorāma» sacīja ģenerālprokurors Ēriks Kalmieers.

Viņš paskaidroja, ka pašlaik lietā vēl jāveic milzīgs tehniskais darbs, bet izmeklēšanas darbs pamatā ir pabeigts.

Ģenerālprokurors atzina, ka izmeklēšanas temps bijis apmierinošs.

«Manā ieskatām izmeklēšanas temps bija apmierinošs, ņemot vērā arī, ka šāda apjoma izmeklēšana nenotiek pārāk bieži un ir jāpiesaista diezgan lieli cilvēku resursi,», viņš teica, norādot, ka lielākā problēma bija ugunsgrēka tehniskā ekspertīze, kurai Latvijā nebija nepieciešamā aprīkojuma, un tā tika veikta Lietuvā. Te radās virkne sarežģījumu, kas vēl procesu paildzināja, jo lietuviešu eksperti uzrakstīja slēdzienu lietuviešu valodā, pēc tam tas tika tulkots krieviski un tikai tad – latviski.

Jau vēstīts, ka 2013.gada 20.jūnija vakarā Rīgas pilī izcēlās ugunsgrēks ar kopējo degšanas platību 3200 kvadrātmetru – izdega jumta konstrukcijas un bēniņu telpa, uguns skāra 3. un 4.stāvu.

Saistībā ar Rīgas pils ugunsgrēku policija aizdomās tur trīs cilvēkus, policija arī iesaldējusi divu juridisko personu kontus. Viens no aizdomās turamajiem ir celtnieks, savukārt divas personas bijušas atbildīgas par darbu uzraudzību.

Zolitūdes eksperiments devis ārkārtīgi lielu izpētes materiālu

Zolitūdē traģēdijas vietā veiktais eksperiments ir devis ārkārtīgi lielu izpētes materiālu, kas jāizanalizē, bet jau tagad var teikt, ka tas bija ļoti nepieciešams, piektdien Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta Panorāma» sacīja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

«Jau tagad iegūts ļoti daudz informācijas, kādas mums nebija un nebūtu arī iegūta, ja būtu veikti tikai kaut kādi pārrēķini uz papīra un eksperimentējot laboratorijā,» viņš paskaidroja, atzīstot, ka tas ir pavēris milzīgu darba lauku, lai skaidrotu jautājumus gan ar celtniecību, gan izmantotajiem materiāliem, to pretestību. Izmeklētājiem jāpārzina ne tikai likumi, bet labi jāorientējas arī būvniecībā, teica ģenerālprokurors.

«Veiktais eksperiments arī iezīmējis atkal jaunus trūkumus likumos, par kuriem mēs pat varbūt nebijām iedomājušies,» kas saistīti gan ar būvniecības procesa uzraudzību, gan visu pārējo.

Viņš arī atzina, ka pareizi bijis, ka uzreiz pēc notikušā neviens netika aizturēts. Tiesa būtu piemērojusi apcietinājumu, kam sešu mēnešu termiņš beigtos maijā, un nekādus pierādījumus iesniegt vēl nevarētu, un viņi visi tiktu atbrīvoti.

Rudenī varētu būt zināmi vainīgie Zolitūdes lietas izmeklēšanā.

Jau vēstīts, ka pērn novembrī Zolitūdē veikalā «Maxima», iegrūstot jumtam, gāja bojā 54 cilvēki. Aprīļa vidū Valsts policija notikuma vietā veica eksperimentu, fiksējot to ar dažādām mērierīcēm un videonovērošanas kamerām.

Komentāri (4)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu