Prokurors: Ēķa atmaksātā nauda nav atbildību mīkstinošs apstāklis (15)

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Lūka/LETA

Bijušā Latvijas Neatkarīgās Televīzijas valdes priekšsēdētaja Andreja Ēķa Digitālajam Latvijas radio un televīzijas centram (DLRTC) atmaksātā naudas summa nav uzskatāma par apsūdzētā atbildību mīkstinošiem apstākļiem, jo naudas atmaksa nav bijusi labprātīga, šodien tiesas debatēs tā dēvētajā digitālās televīzijas krimināllietā sacīja prokurors Monvīds Zelčs.

Zelčs norādīja, ka saskaņā ar Krimināllikumu par atbildību mīkstinošiem apstākļiem uzskatāma labprātīga radītā kaitējuma atmaksa. Taču Ēķis veicis maksājumus DLRTC 1 500 000 Lielbritānijas mārciņu un 7 486 250 ASV dolāru apmērā, norādot, ka maksājums veikts saskaņā ar šķīrējtiesas spriedumu, ar kuru naudas atmaksa bijusi pietiesāta «Kempmayer Media Limited» un tā meitasfirmai «Kempmayer Media Latvia».

Tajā pašā dienā tieši šādu naudas summu Ēķis bija saņēmis kā aizdevumu no bijušā politiķa Andra Šķēles.

Vienošanās starp Šķēli un Ēķi paredzēja aizdevumu uz pieciem gadiem bez procentiem. Tāpat vienošanās paredzēja, ka Ēķis var iegādāties uzņēmuma «Kempmayer Media Latvia» iekārtas, dokumentāciju un kapitāldaļas. Pretējā gadījumā Šķēle iestāsies kā prasītājs par parāda piedziņu pilnā apmērā.

Vēlāk uzņēmums SIA «Hannu Digital», kura nosaukums iepriekš bija «Kempmayer Media Latvia», atzinis savas parādsaistības pret Ēķi. Prokurors norādīja, ka Ēķa «it kā» sniegtais aizdevums arī bijis uz pieciem gadiem bez procentiem, savukārt vienošanās starp uzņēmumu un Ēķi paredzēja, ka Ēķis turpinās konsultēt uzņēmumu par digitālās televīzijas ieviešanu Latvijā un citiem jautājumiem.

Prokurors sēdē norādīja, ka darījumos iesaistītās personas - Ēķis, Šķēle un «Kempmayer Media Latvia» - rada jautājumus par to patiesajiem nolūkiem. Tāpat prokurors uzsvēra, ka abiem aizdevumiem ir bijuši identiski nosacījumi un aizdevuma summas. Ēķis uz prokurora jautājumiem tiesas izmeklēšanā nav atbildējis, savukārt Šķēle liecinājis, ka Ēķis savas parādsaistības izpildījis.

Pēc liecību sniegšanas Šķēlem tika lūgts iesniegt liecinātā apstiprinošu informāciju. Šķēle uz informācijas pieprasījumu sniedzis atbildi, kas liecinājusi, ka 2008.gada oktobrī Ēķis ar Šķēli norēķinājies uz cesijas līguma pamata. No cesijas līguma bijis redzams, ka Ēķis cedējis visas cesijas tiesības pret «Hannu Digital». Ar līgumu izpildītas visas pušu savstarpējās saistības, un Šķēle norēķinājies par prasījuma cesiju.

Vienlaikus prokurors norādīja, ka Ēķis nav iegādājies uzņēmuma «Kempmayer Media Limited» kapitāldaļas, kā arī Šķēle nav iestājies kā prasītājs uz aizdevuma summas piedziņu no Ēķa. Tāpat arī «Hannu Digital» nebija atmaksājis Ēķim izsniegtā aizdevuma summu, bet Ēķis nebija sniedzis konsultācijas saistībā ar digitālās televīzijas ieviešanu.

Rezultātā prokurors minēja, ka 2006.gadā noslēgtā Šķēles un Ēķa vienošanās, kā arī 2007.gadā noslēgtā vienošanās starp «Hannu Digital» un Ēķi ir «nekas vairāk kā kārtējie fiktīvie līgumi, lai radītu šķietamību par Ēķa ieinteresētību digitālās televīzijas ieviešanā». Tāpat tas apstiprina to, ka Ēķis, iesaistoties digitālās televīzijas ieviešanā, bijis ieinteresēta persona gūstamajā peļņā, nevis darbojies tikai uzņēmuma interesēs un konsultējis apsūdzēto Māri Pauderu.

Tāpat ar šiem darījumiem, prokurora ieskatā, Ēķis ir centies radīt šķietamību, ka viņš cieš finansiālus zaudējumus, cerot, ka šis apstāklis tiks uztverts kā atbildību mīkstinošs. Kā sacīja prokurors, šajos darījumos «vienīgais cietušais bijis Šķēle», kurš bijis maksātājs, bet Ēķis - formāls starpnieks. Prokurors kopsavilkumā secināja, ka 2008.gadā ar cesijas līgumu Ēķis parādsaistības it kā dzēsis, nododot prasījuma tiesības Šķēlem par Šķēles Ēķim iepriekš aizdoto naudu.

Prokurors savu debašu runu vēl nebeidza, un to plānots turpināt 18.jūlijā plkst.10.

Kā ziņots, prokurors Edvīns Piliksers ir noslēdzis savu tiesas debašu runas daļu, visbargākos sodus prasot polittehnologam Jurģim Liepniekam, kā arī finanšu konsultantam Harijam Krongornam un Andrejam Zabeckim.

Komentāri (15)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu