Rīgas apgabaltiesa šodien atcēla pirmās instances spriedumu krimināllietā, kurā bijušais policists apsūdzēts par valsts noslēpumu saturošu ziņu izpaušanu kāda bordeļa uzturētājam un 12 700 latu (18 070 eiro) izspiešanu kukuļos no viņa.
Atceļ bijušo policistu notiesājošo spriedumu par kukuļa izspiešanu no bordeļa saimnieka (6)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā pastāstīja Rīgas apgabaltiesas preses pārstāve Inta Šaboha, šodien tiesa pasludināja saīsināto nolēmumu, ar kuru tika atcelts Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2013.gada 4.novembra spriedums, un lieta nosūtīta jaunai izskatīšanai citā sastāvā pirmās instances tiesai.
Iepriekš prokuratūras preses pārstāve Una Rēķe aģentūrai LETA pastāstīja, ka policijas majors ar vairāk nekā desmit gadu stāžu apsūdzēts par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu un kukuļa izspiešanu. Kopumā vairākus gadus kukuļos viņš no bordeļa uzturētāja saņēma 12 700 latus (18 070 eiro).
Apsūdzība liecina, ka policists strādājis Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes Cilvēku tirdzniecības un sutenerisma nodaļā un viņa pienākums bijis bordeļu apkarošana. Prokuratūra uzskata, ka amatpersona apzināti bordeļa uzturētājam izpauda informāciju par policijas plānotajiem reidiem un visas nodaļas darbības taktiku un metodēm.
Pirmās instances tiesa apsūdzēto atzina par vainīgu pēc Krimināllikuma (KL) 320.panta 3.daļas par kukuļņemšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai ja kukulis pieprasīts. Tiesa lēma apsūdzēto pēc šī panta sodīt ar brīvības atņemšanu uz četriem gadiem.
Tāpat pirmajā instancē apsūdzētais tika atzīts par vainīgu pēc KL 318.panta 2.daļas - par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, ja tas izdarīts mantkārīgā nolūkā - un sodīts ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem. Līdztekus tiesa noteica atņemt viņam tiesības ieņemt amatus tiesībaizsardzības iestādēs uz pieciem gadiem. Pirmajā instancē tiesa apsūdzēto atzina par vainīgu arī pēc KL 94.panta - par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu - un sodīja viņu ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem.
Kā galīgo sodu pēc noziedzīgo nodarījumu kopības pirmās instances tiesa apsūdzētajam noteica brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem, atņemot tiesības ieņemt amatus tiesībaizsardzības iestādēs uz pieciem gadiem.
Kriminālprocesā apsūdzētajam piemērotos drošības līdzekļus - uzturēšanās noteiktā dzīvesvietā un aizliegums izbraukt - pirmās instances tiesa negrozīja. Soda izciešanu tiesa lēma skaitīt no aizturēšanas dienas.