Rīgas apgabaltiesas tiesnese Iveta Bērziņa aizvadītajā nedēļā tika aizturēta, pamatojoties uz bijušās prokurores Irinas Bogdanovas liecībām, kurās stāstīts par to, kā uzņēmējs Gulams Mohammads Gulami veica kukuļdošanu, kā starpnieku izmantojot tieši Bogdanovu, vēsta portāls «pietiek.com».
Portāls raksta, ka Bērziņa tika aizturēta, pamatojoties uz Bogdanovas liecībām, kurās stāstīts par gadu seniem notikumiem, - kā afgāņu izcelsmes Latvijas pilsonis, uzņēmējs Gulami «laika posmā no 2013.gada 16.aprīļa līdz 2013.gada 18.decembrim, vairākkārtīgi, iespējams, veica kukuļdošanu, izmantojot kā starpnieku Irinu Bogdanovu, lai panāktu labvēlīgus spriedumus civillietās, kurās iesaistīti ar viņu saistīti uzņēmumi».
«Pietiek» atsaucas uz Rīgas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesneses lēmumu par kratīšanas sankciju Gulami dzīvesvietā, un šajā dokumentā norādīts, uz kādu aizdomu pamata tika aizturēta tiesnese Bērziņa un uz ko Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) virzītais kriminālprocess ir balstīts.
No tiesas lēmuma izriet, ka Bogdanova, kura Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā tiek tiesāta par 35 571 eiro kukuļa izspiešanu, ir bijusi starpniece kukuļdošanā, lai ar Bērziņas palīdzību panāktu labvēlīgus spriedumus civillietās, kurās iesaistīti ar Gulami saistīti uzņēmumi.
Dokumentā norādīts, ka iespējamā kukuļošana notikusi pirms aptuveni gada.
«Gulams Mohammads Gulami laika posmā no 2013.gada 16.aprīļa līdz 2013.gada 18.decembrim vairākkārtīgi, iespējams, veica kukuļdošanu, izmantojot kā starpnieku Irinu Bogdanovu, lai panāktu labvēlīgus spriedumus civillietās, kurās iesaistīti ar viņu saistīti uzņēmumi,» teikts tiesas lēmumā.
Saskaņā ar izmeklēšanas laikā iegūtajiem pierādījumiem pēdējo reizi kukulis Bērziņai no Gulami ar Bogdanovas starpniecību esot nodots tirdzniecības centra «Spice» telpās. «Minētās ziņas apstiprinās ar kriminālprocesā iesaistīto personu liecībām,» teikts dokumentā.
Dokumentā arī norādīts, ka kriminālprocesā iegūtās ziņas apliecina iespējamu Gulami dalību izmeklējamā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas saistīts ar kukuļdošanu labvēlīga lēmuma pieņemšanai saistībā ar SIA "Terahouse-Maxcapital" prasības pieteikumu pret SIA "Homeland, kā arī SIA "966 Freecom" prasībā par izpildu raksta izsniegšanu saskaņā ar Rīgas Komerciālo strīdu šķīrējtiesas 2013.gada 2.aprīļa spriedumu un "966 Freecom" blakus sūdzību OU "Logistic-Ekspress" prasībā pret SIA "W.E.S.S.A."
Bērziņas aizstāvis, zvērināts advokāts Agris Eglītis norādīja, ka nekādus komentārus patlaban nesniegs. Arī no amata atstādinātā Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnese Tatjana Bormane, kuras kabinetā arīdzan tika veikta kratīšana, nesniedza nekādus komentārus par konkrēto kriminālprocesu.
Tikmēr Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājai Daigai Vilsonei
nav informācijas par to, vai KNAB ir «interese» vēl par kādiem Rīgas apgabaltiesas tiesnešiem,
sacīja apgabaltiesas priekšsēdētāja.
Vilsone sarunā norādīja, ka tiesa nesniegs informāciju par konkrētiem pantiem, jo visa informācija par šo procesu ir izmeklēšanas ziņā un procesa virzītājs ir KNAB. Jautāta, vai Vilsone kā apgabaltiesas priekšsēdētāja nojauta par kādām iespējamajām tiesneses Bērziņas nelikumīgajām darbībām, tiesas vadītāja izteicās, ka noteikti nenojauta un nezināja. «Jebkurš tiesnesis, sākot pildīt savus pienākumus, ir ne tikai ieguvis augstskolas diplomu, bet devis arī zvērestu Latvijas Valsts prezidentam un ir solījis savus pienākumus veikt atbildīgi, godīgi un taisnīgi un spriest tiesu, ievērojot Satversmi un likumus,» izteicās Vilsone.
Savukārt uz jautājumu, vai, viņasprāt, būtu pamats domāt, ka KNAB ir «interese» arī par citiem Rīgas apgabaltiesas tiesnešiem, Vilsone atbildēja noliedzoši, sakot, ka viņas rīcībā patlaban šādas informācijas nav. «Ir jāļauj KNAB darbiniekiem strādāt un veikt tās procesuālās darbības, kas ir veicamas, savukārt pēc tam, ja būs pamats, tiesai būs jāspriež par to, vai ir noticis kriminālsodāms nodarījums. Tikai pēc tam mēs varam paust apgalvojumu, vai kāds ir vainīgs vai nav,» situāciju komentēja apgabaltiesas priekšsēdētāja.
Kopumā Vilsone rezumēja, ka sabiedrībai ir jāsaglabā uzticība tiesām, savukārt izmeklētājiem jāveic savs darbs - proti, arī jānoskaidro, vai šis gadījums, iespējams, ir kāda provokācija no kāda lietas dalībnieka vai arī tiešām ir pierādījumi tam, ka tas ir bijis kriminālsodāms nodarījums.
Kā ziņots, raidījums «Nekā personīga» iepriekš vēstīja, ka kratīšana pagājušajā nedēļā notikusi ne tikai aizturētās tiesneses Bērziņas un tiesneses Guntas Ozoliņas kabinetā, bet arī pašlaik atstādinātās Jūrmalas pilsētas tiesas tiesneses Bormanes kabinetā.
Raidījuma rīcībā ir informācija, ka kriminālizmeklēšana, kuru veic KNAB saistīta ar Gulami un viņa biznesa partneru īpašuma cīņām par divām viesnīcām Vecrīgā. Korupcijas apkarotāji reizē ar tiesnesi Bērziņu uz divām dienām aizturēja arī uzņēmēju Gulami.
Galvenais strīda objekts ir viesnīca Vecrīgā, ko pārvaldīja Gulami un viņa uzbeku biznesa partneri. Skandāls aizsākās pirms diviem gadiem, kad Gulami pārņēma viesnīcu negodīgā ceļā. Tas bija iespējams, Skotijā nomainot viesnīcas mātes kompānijas dalībniekus, kas iecēla Latvijā jaunu valdi un nākamajā dienā pieczvaigžņu viesnīcu pārdeva ar Gulami saistītai firmai. Uzbeku pārstāvji Latvijā uzskata, ka viesnīcu viņiem atņēma, viltojot dokumentus. «Royal Square hotel» jaunie īpašnieki ieguva arī apsaimniekošanas tiesības blakus esošajā Vecrīgas viesnīcā.
«Nekā Personīga» rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka tiesnesi Bērziņu KNAB novērojis ilgu laiku - viņa pieņēmusi un panākusi vairākus tiesas lēmumus Gulami interesēs, par ko viņš pateicies gan graudā, piemēram, samaksājot par amatpersonu viesībām, gan arī naudā. Vienā no epizodēm maksātais kukulis ir 30 000 eiro.
Jau ziņots, ka 12.novembrī aizturētā Bērziņa tiek turēta aizdomās par kukuļņemšanu un starpniecību kukuļošanā, kas saistīti ar amata pienākumu pildīšanu. KNAB veic pirmstiesas izmeklēšanu ģenerālprokurora oktobrī uzsāktā kriminālprocesā par iespējamiem Rīgas apgabaltiesas tiesneses izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem - kukuļņemšanu un starpniecību kukuļošanā, kas saistīti ar amata pienākumu pildīšanu.
Kriminālprocesā iegūtie pierādījumi ir pietiekami, lai KNAB izmeklētājs atzītu vienu amatpersonu, kas ieņem atbildīgu stāvokli, par aizdomās turēto kukuļņemšanā un starpniecībā kukuļošanā. Aizdomās turētajai personai piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.
Jau ziņots, ka Bērziņa patlaban ir atstādināta no amata. Apgabaltiesa no KNAB bija saņēmusi paziņojumu par to, ka ģenerālprokurors ir sācis kriminālprocesu pret tiesnesi par iespējamiem izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem. Pantus gan tiesa nenorādīja, jo tas ir KNAB kompetencē.
Līdz ar to, pamatojoties uz likumu «Par tiesu varu», ja kriminālprocesā tiesnesis ieguvis procesuālo statusu - persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, - viņš tiek atstādināts no amata pienākumu pildīšanas ar brīdi, kad attiecīgā tiesa saņēmusi procesa virzītāja paziņojumu, līdz krimināltiesisko attiecību noregulējumam kriminālprocesā.
Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka 2013.gadā tiesnese skatījusi Valsts nekustamā īpašuma aģentūras bijušā ģenerāldirektora Jāņa Mottes prasību pret Tieslietu ministriju par morālā kaitējuma kompensācijas piedziņu. Viņas lietvedībā arī bijusi prasība, kas celta pret bijušajiem «Parex bankas» īpašniekiem Viktoru Krasovicki un Georgiju Krasovicki, kurā banka lūgusi atzīt par spēkā neesošu viņu noslēgto dāvinājuma līgumu.
Bērziņa savulaik strādājusi arī Jūrmalas tiesā un tur skatījusi krimināllietu, kurā par bezdarbību bija apsūdzēts bijušais Jūrmalas mērs Juris Hlevickis.
