Pagājušā gada vasarā Centrālcietuma ieslodzīto rokās nonākusi ierobežotas pieejamības informācija par citiem ieslodzītajiem. Šie dokumenti satur informāciju par notiesāto, piemēram, pēc kādiem pantiem viņš ir tiesāts, kādas viņam ir sodāmības. Tas nozīmē, ka ieslodzīto vidē ir pieejama informācija, vai kāda no personām, kuru dati nokļuvuši ieslodzīto rokās, nav ziņojusi par citiem noziedzīgiem nodarījumiem, svētdien ziņoja TV3 raidījums «Nekā personīga».
Dokumentos nosaukti notiesātā tuvinieki, viņu dzīvesvietu adreses un psihologu sagatavoti notiesāto raksturojumi. Tas ir ļoti rupjš personas datu aizsardzības noteikumu pārkāpums. Šādu ziņu nonākšana atklātībā ieslodzītajiem dzīvi cietumā var padarīt neciešamu.
Rīgas Centrālcietumā pagājušā gada vasarā ieslodzīto rokās nonāca slepeni cietuma dokumenti. Tie ļauj uzzināt, kurš no biedriem ir sadarbojies ar policiju, bet kurš tiesāts par dzimumnoziegumiem. Šādai informācijai žoga otrā pusē ir milzīga vērtība.
Saini ar 59 personu sodu izpildes un resocializācijas plāniem savā mantu skapītī atrada par smagiem noziegumiem notiesātais Valters Raumanis. Dokumenti satur cietuma ierēdņu apkopotās ziņas par notiesātajiem. Uzskaitītas sodāmības, aprakstīta ģimene, raksturojumi, izklāstīts, kādi audzināšanas pasākumi piemēroti. No citiem ieslodzītajiem Raumanis savu atradumu paturēja noslēpumā. Uzrakstīja iesniegumu prokuratūrai, bet pašus materiālus pēc trīs nedēļām nodeva izmeklētājiem.
VALTERS RAUMANIS
Kā, tavuprāt, šie materiāli nonāca tavās mantās?
Esmu paskaidrojis jau izmeklētājiem, es nezinu, kas vai kurš šos materiālus ievietoja manās personīgajās mantās. Līdz ar to es varu tikai spekulēt, kurš un kādu motīvu vadīts to varēja izdarīt.
Tā viņi arī stāvēja manējā skapī, es viņus tur praktiski arī neaiztiku. Telpa ir ļoti ierobežota, ļoti daudz ieslodzīto, un es nevēlējos, lai visi sāk skatīties tos dokumentus. Tur ir sensitīva informācija iekšā par notiesātajiem. Negribēju izraisīt kaut kādas nesaskaņas, konfliktus notiesāto vidū.
Kas notiktu, ja tie materiāli būtu nonākuši pie citiem ieslodzītajiem?
Nu, teiksim, varētu gadīties, ka kādam ir piemērots 60. pants, kurš ir ziņojis par tādu pašu vai smagāku noziedzīgu nodarījumu, ko viņš ir izdarījis. Protams, ja kāds notiesātais ir sniedzis informāciju par citiem, viņš, protams, nevēlas, lai šī informācija tiktu afišēta, arī tiesas sēdes šādos gadījumos ir bijušas slēgtas, savukārt kartiņās tas ir norādīts, šie panti. Būtu, maigi izsakoties, nepatikšanas attiecīgajiem notiesātajiem. Kā arī tur bija notiesātie, kas bija tiesāti par pedofiliju.
Vienu no mapītēm Raumanis tomēr nodevis personai, par kuru tā sagatavota. Arī šis ieslodzītais izmeklētājiem lūdzis izvērtēt, vai nav pamats sākt kriminālprocesu pret cietuma amatpersonām, un par pārkāpumu informējis Tiesībsargu. Īsi pēc tam viņš no īpašās Centrālcietuma nodaļas, kur sodu izcieš bijušās amatpersonas vai amatpersonu radinieki, pārcelts uz Jēkabpils cietumu. Formālais iemesls pārcelšanai bijis kāds piecus mēnešus vecs notikums.
MĀRTIŅŠ
Mani izvēlējās pārsūtīt uz citu ieslodzījuma vietu. Iespējams, viņi vēlējās panākt to, ka sākšu viņiem rakstīt, lūgt pārsūtīt kaut kur citur. Pretī protams, man vajadzētu atteikties no savām sūdzībām, pieteikumiem, jebkādām pretenzijām.
Mārtiņa pirmās pakāpes radinieki ir policisti, tāpēc šāda pārcelšana ir netipiska un savāda. Ieslodzījuma vietās valsts dienestu darbiniekus un viņiem pietuvinātās personas īpaši nemīl. Tāpēc viņus tur atsevišķā cietumā.
Gan Raumanis, gan Mārtiņš ir ieslodzītie, kas labi apzinās savas tiesības. Mārtiņš no Ieslodzījuma vietu pārvaldes par savu personas datu nonākšanu trešo personu rīcībā pieprasa morālā kaitējuma kompensāciju - 5000 eiro. Viņš uzskata, ka tāda pienākas ikvienam no dokumentos minētajām personām. To, ka katram ieslodzītajam ir jāzina par nelikumībām ar viņa personas datiem, atzīst arī Tiesībsarga biroja pārstāve Ruta Siliņa. Sensitīvo datu nonākšana svešās rokās esot ļoti rupjš pārkāpums.
RUTA SILIŅA, Tiesībsarga biroja pārstāve:
Šādas informācijas nonākšana citu ieslodzīto rīcībā var radīt nelabvēlīgus apstākļus pret to personu, kuras dati ir nopludināti, tas var būt pat tik tālu, ka var būt vardarbības gadījumi. Galvenais, ka valsts pienākums ir sargāt šāda veida datus un nav pieļaujams, ka šāda veida dati nonāk to personu rīcībā, kuriem likums nav ļāvis.
Ieslodzījuma vietu pārvaldē raidījumam Nekā personīga atzīst, ka tik tiešām notiesāto personu dati ir nonākuši citu ieslodzīto rīcībā. Ir sākts kriminālprocess. Šobrīd noskaidrots, ka noplūdušos materiālus bija paredzēts iznīcināt. 2008. un 2009. gadā, apvienojot Matīsa un Centrālcietumu, mainīti darbinieku kabineti un vecās, neaktuālās ieslodzīto lietas sanestas vienā telpā. Kādā brīdī telpas applūdušas, tāpēc materiāli pārvietoti uz citu glabātuvi. Kurā brīdī dokumenti pazuduši un kā nonākuši pie notiesātajiem, šobrīd izmeklētāji noskaidro.
ILONA SPURE, Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece:
Protams, cilvēciskais faktors diemžēl arī vienmēr ir klāt. Tās kļūdas ir. To nevar noliegt. Šajā gadījumā tā pat nav kļūda. Tā ir ārpuskārtas situācija, kad dokumenti ir nonākuši ieslodzīto rokās. Paldies man jāsaka tiem ieslodzītajiem, konkrēti vienam, kurš godprātīgi izmeklētājiem atnesa un nodeva tos materiālus, ka viņi nenoplūda tālāk un šī informācija netiek izmantota ļaunprātīgi citiem nolūkiem.
Izmeklēšana arī parādīs, kas par telpu, kā varēja piekļūt šai telpai, cik tā bija droša, nebija droša, un visu pārējo arī parādīs izmeklēšanas process un rezultāti, ko mēs visi ļoti gaidām, jo, arī ja tiks pierādīta vaina konkrētai amatpersonai, cietuma vadībai kopumā, tad arī viņi noteikti saņems sodu.
Ilona Spure, kura šajā amatā ir pusotru gadu, atzīst, ka viņa ir nogurusi taisnoties par nebūšanām Centrālcietumā. Par neveiksmi viņa atzīst Matīsa un Centrālcietuma apvienošanu. Tā tikai palielinājusi haosu. Dokumentu nonākšana pie ieslodzītajiem tam ir apliecinājums.
ILONA SPURE, Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece:
Vai jums ir tagad pārliecība, ka tur ar to dokumentu apriti viss ir kārtībā?
Ziniet, ar Centrālcietumu, spriežot vispār šo te pēdējo divu gadu laikā, pusotra gada laikā, es nevaru apgalvot, ka es mierīgi guļu dēļ Centrālcietuma, nē. Un tas ir cilvēciskais faktors, un tas nav viens cietuma priekšnieks. Mēs varam nomainīt vēl piecpadsmit. Tā ir atbildība no augšas līdz pašai apakšai.
Dažādi pārkāpumi un incidenti Rīgas Centrālcietumā notiek regulāri. Viens no iemesliem ir hronisks darbinieku trūkums. Šobrīd cietumā brīvas ir vairāk nekā 50 darba vietas.