Policists: par policistu nekļūst. Par to piedzimst!

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Lūka/LETA

Daudzi no mums uzskata, ka policistu darbs Latvijā ir sodīt, nevis palīdzēt iedzīvotājiem. Lai šo stereotipu lauztu, TVNET devās pie Rīgas pašvaldības policistiem un kopā ar kārtībsargiem brauca reidā. Par Rīgas policistu ikdienu un darbu lasi zemāk!

Rīgas kārtībsargu darba ikdiena

Ceturdienas vakars. Ārā silts laiks, bez nokrišņiem. Lieliska diena, lai uz ielām veiktu nekārtības un dažāda rakstura noziegumus. Kopā ar TVNET operatoru Artūru pulksten 21:00 vakarā ierodamies Rīgas Zemgales priekšpilsētas Rīgas pašvaldības policijas iecirknī. Tieši ap šo laiku notiek darbinieku maiņa.

Pie policijas štāba daži vīri ietur pīppauzi, iespējams, maiņas partneri dalās dienā piedzīvotajā. Savukārt pāris policistes, kurām darbs jau beidzies, ar saviem bērniem un vīriem dodas uz mājām.

Ieejot policijas iecirknī, tiek ievērota stingra kārtība: neviens svešs iekšā netiek. Dežurants noskaidro mūsu personas datus un tikai tad ielaiž iekšā pa durvīm, kas atveramas ar caurlaidi.

Policijas iecirkņa koridora sienas stends nolīmēts ar meklēto noziedznieku portretiem un īsiem aprakstiem, kur un par ko tiek meklēti. Tai skaitā sienu rotā slavenais Imantas pedofils, kura portrets attēlots pat trīs dažādās variācijās.

«Šis noziedznieks prot slēpties. Manuprāt, visilgāk meklētais, kāds līdz šim ir bijis,» pauž viens no iecirkņa policistiem, kas ātrā solī centies mums pasprukt garām, tomēr atbild uz jautājumu, vai bieži mainās noziedznieku portreti uz šīs sienas.

Viņš arī apstiprina, ka Rīgas policisti aktīvi sadarbojas ar Valsts policiju, tāpēc arī iecirknī atrodas likumpārkāpēju attēli, kam sākta kriminālvajāšana.

«Ja kādu no šīm meklētajām personām atradīsim mūsu pārraudzītajā teritorijā, sagūstīsim un nogādāsim Valsts policijai,» saka viens no kārtībsargiem.

Sarunu pārtrauc piebraukusī policijas ekipāža, gatava aizvest līdz policistiem, kuri uzņems mūs kopīgā reidā pa Rīgas Zemgales priekšpilsētas teritoriju.

Tiekam aizvesti līdz Kārļa Ulmaņa un Vienības gatves krustojuma apvidum, kur policisti, ar ko kopā dosimies reidā, jau aktīvi strādā: pārbauda autovadītāja dokumentus, jo radušās aizdomas, ka viņš lietojis alkoholu. Kaut arī alkometrs rādījis 0 promiļu, šoferis atzinis, ka nesen izdzēris vienu kokteili. Pēc dokumentu pārbaudes vadītājs tiek atlaists, jo nav pamata ilgākai aizturēšanai.

Reids kopā ar vieniem no labākajiem policistiem Rīgā

«Ja šovakar šo auto redzēsim uz ielas atkārtoti, noteikti pārbaudīsim,» skaidro policists.

Reidā dodamies ar diviem pieredzējušiem policistiem. Vienam no viņiem ir sešu, bet otram 15 gadu pieredze. Turklāt viens no šiem policistiem pērn atzīts par labāko Rīgas kārtībsargu, bet otrs šim pagodinājumam tika nominēts.

Viņi stāsta, ka ikdienā vairāk pārkāpumu izdara šoferi, kas savu transportlīdzekli atstāj neatļautās vietās. Sodīt par to gan nav viņu pamatdarbs. Piektdienās un svētku dienās aktuāla ir alkohola lietošana sabiedriskās vietās un citi incidenti.

Šiem augstu novērtētajiem kārtībsargiem vairāk patīk strādāt nakts maiņās, jo šāda veida vide vairāk piemērota izmeklēšanai. Un šī rakstura iezīme un darba specifika plūst viņu dzīslās.

«Iedzīvotāju attieksme pret mums (policistiem kopumā) ir dažāda.

Mēs jau strādājam ar pārkāpējiem, un viņi nekad nav priecīgi, kad viņus soda.

Bet, cik aptaujas dati liecina, iedzīvotāji atzinīgi vērtē pašvaldības policijas darbu,» atzīst pieredzējušākais policists.

Policisti dalās pieredzē

«Gadījumos, kad cilvēks ir veicis pārkāpumu, bet to tiešām nožēlo, reizēm neizrakstām administratīvo protokolu un nepiespriežam sodu, kaut likums to paredz, jo redzams, ka pārkāpējs jau sodu ir saņēmis un izcietis. Bet ir reizes, kad kaut ko piedot ir grūti,» piemin kārtībsargs.

Piemēram, par dzeršanu sabiedriskā vietā draud 142 eiro liels naudas sods. Ja šāda veida pārkāpums gada laikā atkārtojas, sods ir stipri lielāks, pauž viens no policistiem.

Kopumā kārtībsargi Rīgas Zemgales priekšpilsētu salīdzinājumā ar citām un Rīgu kopumā vērtē kā drošu. Policista prāt, bieži iedzīvotājs nesaprot, ka ir veicis pārkāpumu, bet, aprunājies ar policistiem, nākamreiz to neatkārto.

Žurnālista jautājumu, vai nejūt sabiedrībā iesakņojušos stereotipu, ka Latvijas policistu uzdevums ir sodīt, nevis palīdzēt cilvēkiem, abi uztver skeptiski. Viņuprāt, nedrīkst salīdzināt, piemēram, Anglijas un Latvijas iedzīvotājus vai kārtībsargus.

«Mums ir atšķirīga mentalitāte. Anglijā neviens policistam neko neiebildīs, kamēr Latvijā pieķertais meklēs dažādas atrunas

un centīsies pierādīt, ka nav vainīgs,» uzskata pieredzējušais policists.

Šā iemesla dēļ bieži sarunas tiek turpinātas policijas iecirknī.

Vienas maiņas laikā vidēji ir vairāki desmiti izsaukumu un vēl vairāk pārbaudītu personu.

Viena maiņa ilgst 12 stundas, un Zemgales priekšpilsētā ietilpst tādi Rīgas apvidi kā Ziepniekkalns, Āgenskalns, Torņakalns, Zolitūde, Bieriņi, Pleskodāle un Šampēteris.

Policisti savu vadību vērtē kā ļoti labu, atsaucīgu. Vienmēr tiek palīdzēts un policistu viedokļi uzklausīti. Kā arī kārtībsargi ir apgādāti ar jaunākajām tehnoloģijām, kas atvieglo darba ikdienu.

Vidēji maiņas laikā patrulē četras pašvaldības policijas iecirkņa vienības. Bet, ja ir nepieciešama palīdzība, vienību skaits ir lielāks.

Kārtībsargs, kuram jau ir 15 gadu pieredze, pauž, ka karjeras sākumā situācija bija daudz sliktāka. Trūka gan tehnikas, gan darbinieku. Bija arī tādi policisti, kas ņēma kukuļus. Šobrīd tādu nav, vismaz Zemgales priekšpilsētas štābā, atklāj policists.

Zibenīgi, operatīvi un efektīvi

Reida laikā, kas šoreiz ilga vien divas stundas, saskārāmies ar jauniešiem, kuri lietoja alkoholu sabiedriskā vietā.

Braucot pa tumšajām Ziepniekkalna ieliņām, viens no kārtībsargiem pamana divus dīvainus jauniešus. Ejot garām policijas busiņam, kaut kas tiek slēpts aiz muguras, bet, aizejot pārdesmit metrus aiz mūsu busiņa, tie kaut ko ātri izmet zālājā.

Policija steigšus apmeta mazu riņķi ap blakus esošajām ēkām, apbraucot jauniešus un beigās piebraucot zibenīgi viņu degunu priekšā. Policistu pavadībā piegājām pie pieķertajiem jauniešiem. Kārtībsargs lika jaunieti aizvest uz vietu, kur kaut kas tika izmests zālienā. Izrādījās, tukša alus pudele. Pārbaudīja pieķertā datus, nesen sasniedzis pilngadību.

Jaunietim nepatika mūsu (žurnālistu) kompānija, tāpēc izteica draudus, ka vēl satiksimies rajonā. Tikpat ātri kā izrunājās, arī pazuda tumšajās ielās, jo policijai nebija pierādījumu, ka alkohols lietots, tāpēc arī sodīt nedrīkstēja. Vai šajā gadījumā sods bija nepieciešams pēc cilvēciskā faktora, grūti teikt.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu