Bijusī Jūrmalas pilsētas prokurore Irina Bogdanova un viņas aizstāvis zvērināts advokāts Dmitrijs Skačkovs pārsūdzējuši Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumu, ar kuru Bogdanovai noteikts četru gadu cietumsods krimināllietā par 35 571 eiro kukuļa izspiešanu.
Bijusī prokurore Bogdanova pārsūdz piespriesto četru gadu cietumsodu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā norādīja Skačkovs, gan viņš, gan kliente pārsūdzēja tiesas nolēmumu, kā arī tika iesniegts lūgums grozīt Bogdanovai piemēroto drošības līdzekli - apcietinājumu - uz tādu, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu. Kā aģentūru LETA informēja tiesā, arī otrs par kukuļošanas noziegumiem apsūdzētais uzņēmējs Boriss Rjazanskis, kuru tiesa sodīja ar pieciem gadiem brīvības atņemšanas, pārsūdzējis spriedumu.
Kopumā iesniegtas trīs apelācijas sūdzības, un tās visas ir pieņemtas. Patlaban lieta jau esot nodota Rīgas apgabaltiesai, papildināja Vidzemes priekšpilsētas tiesā.
Kā ziņots, abiem apsūdzētājiem tika noteikta arī mantas konfiskācija, kā arī abi divi apsūdzētie tika apcietināti tiesas sēžu zālē.
Jau ziņots, ka 2010.gada 22.novembrī kriminālprocesā tika apturēta tiesvedība, jo pēc Zaļūksnes lūguma tiesa Bogdanovai noteica psihiatrisko ekspertīzi. Vēlāk psihiatriskās ekspertīzes slēdziens tika saņemts, taču ne tiesa, ne prokurore to nekomentēja. Ņemot vērā, ka Bogdanova pēc ekspertīzes slēdziena saņemšanas uz tiesas sēdēm nāca, atlika vien secināt, ka viņai netika konstatētas tādas garīgās veselības problēmas, kas liegtu piedalīties iztiesāšanā.
Bogdanova apsūdzēta pēc Krimināllikuma (KL) 320.panta 2.daļas - par kukuļņemšanu, ja tā izdarīta atkārtoti, lielā apmērā vai ja kukulis pieprasīts. Par šādu noziedzīgu nodarījumu likumā paredzētais sods ir brīvības atņemšana uz laiku no trim līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu.
Savukārt Rjazanskis pie atbildības saukts pēc KL pantiem par uzkūdīšanu dot kukuli lielā apmērā, par kukuļdošanas organizēšanu, kā arī par kukuļa piesavināšanās organizēšanu un atbalstīšanu. Arī Rjazanskis neatzīst savu vainu, aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja Skačkovs.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izmeklēšanā ir noskaidrojis, ka kukulis 35 571 eiro apmērā ticis pieprasīts no kādas personas, lai šīs personas interesēs nodrošinātu pretlikumīgu darbību veikšanu prokurores lietvedībā esošā kriminālprocesā.
Kā aģentūru LETA iepriekš informēja, KNAB kukuļa pieņemšanai bija jānotiek pa daļām un pēc pirmās daļas 21 343 eiro nodošanas prokurore tika aizturēta 2008.gada 17.oktobrī. Kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā KNAB darbinieki aizturēja arī kādu privātpersonu, kuru izmeklētājs atzinis par aizdomās turēto kukuļņemšanas organizēšanā, kukuļošanas starpniecībā, kā arī par amatpersonai nodotā kukuļa daļas piesavināšanos. Kā vēlāk noskaidroja aģentūra LETA, iespējamais kukuļošanas starpnieks ir uzņēmējs Rjazanskis.
Kā toreiz norādīja advokāts Skačkovs, Bogdanovu izmeklētāji neesot aizturējuši ar iezīmēto naudu. Lietā vispār nav nekādu pierādījumu tam, ka Rjazanskis būtu saņēmis kādu materiālu labumu, lai nodotu to tālāk Bogdanovai, sacīja Skačkovs.
Saskaņā ar aģentūras LETA arhīvu Rjazanskim savulaik piederēja 50% uzņēmuma SIA «Bulduru nams» kapitāla daļu. Otri 50% uzņēmuma piederēja Markam Edidovičam. 2005.gada februārī 50% no šī īpašuma iegādājās Kazahstānas pilsone Svetlana Lučko, bet otrus 50% - Vera Fisenko.
Rjazanskim iepriekš piederēja SIA «Konkordija-AB», bet 2008.gada nogalē šis uzņēmums pārgāja Jeļenas Rjazanskas īpašumā. Kā šīs sabiedrības darbības veidi minēta augkopība, dārzkopība, lopkopība, kā arī nekustamā īpašuma pārvaldīšana.
KNAB veiktās izmeklēšanas materiāli liecina, ka kukuļošanas organizētājs informējis un pārliecinājis kukuļdevēju par kukuļa nepieciešamību, lai pieņemtu viņam labvēlīgus lēmumus un izbeigtu krimināllietu.