ASV izdotā Latvijas pilsoņa, par Imantas hakeri dēvētā Denisa Čalovska tiesāšanas process norit lēnāk, nekā sākotnēji plānots - līdz šim ir notikušas divas pirmstiesas noklausīšanās sēdes, bet lietas izskatīšana pēc būtības nozīmēta tikai uz oktobri, vēsta raidījums «LNT Ziņas».
Patlaban Čalovskis atrodas Metropolitēna labošanas centrā Ņujorkā, bet tiesā viņu pārstāv advokāts no ASV. Latvijas vēstniecība ASV ir regulārā kontaktā ar Čalovski. Ir izveidots speciāls e-pasts saziņai, un sazināšanās notiekot katru nedēļu. Vēstniecības darbinieks ir bijis klāt divās pirmstiesas noklausīšanās sēdēs, raidījumam stāstīja Ārlietu ministrijas Preses un informācijas nodaļas vadītāja Diāna Eglīte.
«Saskaņā ar advokāta informāciju apstākļi viņam ir labi. Viņš pats arī vēstniecībai nav sūdzējies par saviem dzīves apstākļiem,» teica Eglīte.
Čalovskim ir ierobežota piekļuve internetam, un reizēm viņš kaut ko ieraksta savā «Facebook» profilā.
Internetā gan viņam nav iespējas iepazīties ar jaunumiem no Latvijas. Režīmu cietumā Čalovskis raksturo kā stingru, bet detaļās neieslīgst.
Čalovska advokāts Latvijā Saulvedis Vārpiņš norāda, ka Latvijas pilsonis ir kamerā kopā ar vēl vienu ieslodzīto. «Kamera ir maza, bet ar minimālām ērtībām - tualete, izlietne, ir logs arī, pa kuru iespīd gaisma. Tas nav kūrorts, tas ir cietums, tas ir stingra režīma cietums,» skaidroja Vārpiņš.
Lieta ievilkusies, jo advokāti ar apsūdzības uzturētājiem nav varējuši vienoties par to, kādi pierādījumi procesā ir izmantojami. To plānots izlemt līdz 17.augustam. Savukārt lietas izskatīšana pēc būtības pašlaik ir pārcelta uz 26.oktobri.
«Vēl pavasarī es skatījos daudz cerīgāk. Ir šis process ievilcies. Nenotiek varbūt tā, kā mēs sākumā bijām plānojuši.
Pamatā Čalovskis pavada laiku, gatavojoties savai aizstāvībai. Notiek visai bieži tikšanās ar advokātiem, advokāti ir piesaistījuši ekspertus - datorspeciālistus,» stāstīja Vārpiņš. Pēc viņa teiktā, Čalovskis varētu arī turpināt cīnīties par to, lai viņa lietu skatītu Latvijā.
«Joprojām ir aktuāls jautājums, vai tiešām šo lietu vajadzētu skatīt ASV tiesai. Par lietas izskatīšanas vietu aizstāvības skatījumā pastāv strīds,» norādīja advokāts.
Lieta līdz skatīšanai pēc būtības gan var tā arī nenonākt. ASV ļoti populāra ir apsūdzētā vienošanās ar prokuratūru, kas parasti paredz vismaz daļēju vainas atzīšanu un līdz ar to maigāku sodu. Šāda vienošanās piedāvāta arī Čalovskim, stāstīja Vārpiņš. Detaļas gan netiek atklātas.
Iepriekš Čalovskis noliedza, ka būtu piedalījies datorvīrusa «Gozi» radīšanā un izplatīšanā, par ko viņam kopā ar diviem citiem vīriešiem jāstājas ASV tiesas priekšā.
Pagaidām advokāti atturas prognozēt, cik ilgi tiesa varētu skatīt Čalovska lietu. Notiesāšanas gadījumā Čalovskim draud līdz 67 gadu cietumsods, taču esot maz ticams, ka tiesa varētu lemt par maksimālo sodamēru.
ASV federālie prokurori Čalovskim kopā ar diviem citiem iespējamiem Austrumeiropas kibernoziedzniekiem - Krievijas pilsoni Ņikitu Kuzminu un Rumānijas pilsoni Mihaju Paunesku - izvirzījuši apsūdzības par datorvīrusa «Gozi» radīšanu un uzturēšanu. Ar šo vīrusu tika inficēts vairāk nekā miljons datoru visā pasaulē, tostarp aptuveni 40 000 datoru ASV. Vīruss nonācis pat ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) datoros.
Saskaņā ar ASV prokuratūras datiem datorvīruss izmantots, lai piekļūtu banku kontu personīgai informācijai un nozagtu miljoniem dolāru.
Pamatojoties uz šīm apsūdzībām, ASV lūdza Latvijai izdot Čalovski.
Latvijas valdība pērn 30.septembrī nolēma nepārsūdzēt Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lēmumu, kas paredz, ka Čalovski var izdot ASV. Iepriekš ECT palāta, tāpat kā Latvijas Augstākā tiesa, bija atzinusi par pieļaujamu Čalovska izdošanu ASV un vairumu pieteicēja sūdzībā norādīto punktu noraidījusi kā nepamatotus.
Vēlāk Čalovskis nolēma labprātīgi doties uz ASV un stāties tiesas priekšā.
Kuzmins ASV tiesas priekšā stājās 2011.gada maijā, atzīstot savu vainu noziegumos un sadarbojoties ar izmeklētājiem. Savukārt Paunesku aizturēts Rumānijā 2012.gadā, taču viņš vēl tiesājas pret izdošanu ASV.
Saskaņā ar apsūdzībām datorvīrusa «Gozi» autors ir Kuzmins, bet Čalovskis uzrakstījis daļu no vīrusa koda. Savukārt Paunesku vadījis vīrusa izplatīšanas sistēmu.
