No kādreizējās maizes ceptuves Valmierā pirms pusotra gada izvests metāls lielos apjomos. Teritorijas īpašniece «Latvijas Krājbanka» to uzskata par zādzību. Kad notikušais nācis gaismā, objektā atradusies automašīna ar Baltijas lielākā metāla pārstrādes uzņēmuma «Tolmets» logo, šovakar ziņo LTV raidījums «De facto».
Līdz ar lielās finanšu krīzes atnākšanu «Valmieras maizniekam» sākās naudas grūtības un īpašumu Valmierā, Leona Paegles ielā 47 pārņēma maksātnespējīgā «Latvijas Krājbanka». Banka grasījās īpašumu pārdot, taču
neilgi pirms izsoles 2014.gada beigās atklāja, ka objektā demontētas metāla grīdas, elektromotori, apkures radiatori, astoņi graudu bunkuri, skurstenis un citi metāla izstrādājumi.
Daļa no metāla izstrādājumiem jau bija izvesti, bet daļa bija sagatavoti izvešanai.
«Latvijas Krājbankas» administratora «KPMG Baltics» pārstāvis Jānis Bērziņš saka, ka
bankai nodarītie zaudējumi bija lēšami virs 100 tūkstošiem eiro.
Teritorijā tika pamanīta automašīna ar kompāniju «Tolmets» un «Stingers Vidzeme» uzrakstiem
. «Tolmets» sevi piesaka kā vadošo metāllūžņu pārstrādes uzņēmumu Baltijā. «Tolmeta» sadarbības partneris Vidzemē bija uzņēmums «Stingers Vidzeme». Pērn to likvidēja. Taču tā vietā tūlīt piedzima «Tolmets Vidzeme», kurā «Tolmets» jau ir oficiāls līdzīpašnieks un ko vada «Stingers Vidzeme» bijušais valdes priekšsēdētājs Artis Jurciņš.
Jurciņš atteicās «De facto» sniegt interviju, jo nebija to saskaņojis ar «Tolmets» grupas vadību. Arī «Tolmets» centrālā administrācija negribēja skaidrot, kādēļ tās automašīna atradās teritorijā, no kuras izveda metālu lielos apjomos bez īpašnieka piekrišanas.
«De facto» rīcībā nonācis «Stingers» skaidrojums apdrošināšanas speciālistiem, kam «Latvijas Krājbankas» apdrošinātājs «If» cedējis prasījuma tiesības pret personām, kas atbildīgas par zaudējumu rašanos. Vēstulē Jurciņš raksta: «Ar mums (..) sazinājās SIA «Tirdzniecības pakalpojumi» pārstāve Vivita Kudiņa un lūdza mums iesniegt cenu piedāvājumu. (..) Pēc cenu piedāvājuma nosūtīšanas mēs ar SIA «Tirdzniecības pakalpojumi» 2014.gada septembrī vienojāmies par metāllūžņu iepirkšanu, ko apliecina pavadzīmes, kuras no SIA «Tirdzniecības pakalpojumi» parakstīja Arnis Greizis. Pamatojoties uz minēto, mēs uz tiesiska pamata esam ieguvuši īpašumtiesības uz attiecīgajiem metāllūžņiem.»
Taču ne minētajai firmai, ne personām īpašums nepiederēja. Tās arī neatradās nomas attiecībās ar «Latvijas Krājbanku».
Jāsecina, ka metāllūžņu izvedēji vai nu nepārliecinājās par īpašniekiem, vai informāciju ignorēja.
Demontāžu veikusi «Stingers Vidzeme» mobilā izbraukuma brigāde.
Par iegūto metālu, kura mantiskā vērtība pēc dažādu kompāniju vērtējumiem pārsniedz 100 vai pat 200 tūkstošus eiro, «Stingers Vidzeme» kā par lūžņiem samaksājis 18 tūkstošus.
«Tirdzniecības pakalpojumu» īpašniece Vivita Kudiņa uz «De facto» jautājumiem neatbildēja. Vispirms aicināja pārzvanīt vēlāk, bet tad vairs telefonu necēla.
Notikušo izmeklē policija. Redzama progresa nav.
Aizdomās pagaidām nevienu netur. «Notiek joprojām aktīvs darbs. Mēs nevaram prognozēt nedēļas mēnešus, bet varētu būt tā, ka process tomēr nebūs bez rezultātā un policijai izdosies notvert personas, kas ir iesaistītas šajā procesā,» saka Valsts policijas Vidzemes reģiona pārstāve Sintija Virse.
No apdrošinātājiem prasījuma tiesības ieguvušās kompānijas «Dominium Insurance Consulting» pārstāve Inese Šulte uzskata, ka notikušais bijis «labi izplānots noziedzīgs nodarījums un viennozīmīgi iesaistītas vairākas personas».
Par metāllūžņu jomu atbildīgajā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā uzskata, ka izvedējam «Stingers Vidzeme» «pēc normālas uzņēmējdarbības principiem» pienācās noskaidrot, vai pārdevējs ir metāla īpašnieks. Tomēr reaģēt ministrija nevar. Tā var vērtēt, vai metāllūžņu pieņemšanas vietas pilda vides prasības, bet biznesa prakses likumība ir Valsts policijas kompetencē.