Kā pasargāt savu mājokli svētku un garo brīvdienu laikā, kamēr atpūšaties izbraukumos vai ārzemju ceļojumos? Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins intervijā portālam TVNET ieteica vairākas vienkāršas lietas, kas var atbaidīt potenciālos zagļus.
Jābrauc skaidrā un uzmanīgi
Citastarp kārtības sargs pauda cerību, ka Jāņu laikā Kriminālpolicijai nenāksies izmeklēt noziedzīgus nodarījumus, kas saistīti ar ceļu satiksmes negadījumiem. Tāpat viņš cer, ka svētku laikā cilvēki nepārvietosies ar automašīnām alkohola reibumā, neizraisīs avārijas un neies bojā. Kārtības policijas pārstāvji Jāņu brīvdienās ieplānojuši strādāt ļoti aktīvi, lai ķertu dzērājšoferus.
Piesardzība ar uguni
Paralēli autoavārijām Jāņu laikā notiek arī daudz nelaimes gadījumu, kas saistīti ar uguni, piemēram, ugunsgrēki un apdegumi.
Visvairāk negadījumu Jāņu laikā notiek alkohola reibumā.
Alkohola iespaidā daudz cilvēku sadzīviskas problēmas risina ar dūrēm un nažiem. «Alkohols būtu jālieto ar prātu, nevis pārmērīgi. Nevajadzētu iesaistīties arī konfliktos,» Grišins teica.
Viņš arī norādīja, ka parasti Jāņos pilsētas, it īpaši Rīga, paliek tukšākas, ko mēdz izmantot cilvēki ar nelāgiem nodomiem.
Jāņu brīvdienās aktīvāki kļūst dzīvokļu apzadzēji.
Lai līgotājiem būtu mierīga sirds par saviem mājokļiem, kuros ir lielas materiālās vērtības, vajadzētu izvēlēties labas apsardzes kompānijas pakalpojumus. Signalizācija un apsardze maksā ap 20 eiro mēnesī, bet var palīdzēt pasargāt mājokli no zagļiem un laupītājiem.
Kā aizbiedēt zagļus?
Ja ienākumi ir mazāki, iedzīvotāji var mēģināt imitēt signalizācijas un apsardzes pakalpojumus. Piemēram, pie logiem un durvīm pielikt drošības aksesuārus, kas aizbaidīs zagli, kurš nav iepriekš izpētījis mājokļa stāvokli.
«Ja dzīvokļa zaglis lien dzīvoklī bez iepriekšējas informācijas par apzogamo vietu, viņš nezina, vai tajā ir signalizācija vai ne. Viņš vienkārši skatās, vai uz logiem kaut kas ir piestiprināts. Tāpat, ja tiek atlauztas pirmās durvis, bet virs otrajām durvīm ir sensors,
gudrs dzīvokļa zaglis aizvērs durvis un aizies projām.
Viņš nemēģinās noskaidrot, vai cilvēkam patiešām ir signalizācija, vai tā ir pieslēgta pie pults, vai ir pagarināts līgums par apsardzi. Viņš riskē ar savu brīvību, tāpēc aizies prom. Viņš aizies apzagt citu cilvēku, kurš diemžēl ir mazāk parūpējies par savu drošību.
Aizvērt durvis un logus
Nebūtu pareizi doties prom no mājokļa, atstājot atvērtus logus un durvis, bet, ja karstajās vasaras naktīs gribas gulēt pie atvērtiem logiem, jāpadomā par drošību. Zagļi mēdz ielīst mājokļos nakts laikā, kamēr saimnieki guļ.
īpašā riska kategorijā ir pirmajā un otrajā stāvā dzīvojošie cilvēki.
«Aizbraukt no mājām un atstāt atvērtus logus būtu ļoti dīvaini. Tad ir lieli apzagšanas riski. Ja nav vēlmes maksāt par signalizāciju, var izdomāt arī dažādas viltības. Piemēram, ja gribat gulēt pie atvērta loga, var nolikt trīs litru stikla burku, kas nokrīt, ja kāds kāpj iekšā pa logu. Protams, burka saplīsīs, bet saimnieki pamodīsies un zaglis būs aizbaidīts.»
Parunāties ar kaimiņiem
Ja ir labas attiecības ar kaimiņiem, var palūgt, lai pieskata mājokli, kamēr iemītnieki atpūšas. Aizbraucot no mājām, vajadzētu atstāt savas koordinātas kaimiņiem.
«Ir bijuši gadījumi, ka nevaram dabūt rokā dzīvokļa saimniekus. Ir aizturēti zagļi ar visām mantām, mēs zinām konkrēto dzīvokli, no kurienes viss ir nozagts, bet esam strupceļā, jo nevaram atrast un dabūt rokā saimnieku. Īpašnieks ir aizbraucis uz laukiem.
Tagad visiem ir mobilie telefoni. Lūdzu, atstājiet savus kontaktus uzticamiem cilvēkiem. Var atstāt savus kontaktus ne tikai kaimiņiem, bet arī radiniekiem vai paziņām. Zādzības gadījumā mēs mēģinām apzināt ar dzīvokļa saimniekiem saistīto cilvēku loku. Radiniekiem vajadzētu būt pieejamai informācijai, kā sazvanīt un kur atrodas. Īpaši, ja cilvēki aizbrauc uz ārzemēm.»
Pie logiem – tikai pieaugušo uzraudzībā
Brīvdienu laikā vecākiem vajadzētu pieskatīt savus bērnus. Pēc policijas pieredzes, karstajā laikā daudz bērnu mēdz izkrist pa logu. «Bērni netiek pieskatīti un krīt no dažādiem stāviem. Bieži saskaramies, ka brālītis vai māsiņa līdz galam nepieskata mazākos, ko vecāki uzticējuši vākt. Par šādiem gadījumiem ir paredzēta kriminālatbildība,» Valsts policijas pārstāvis atgādināja.
