Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš («KPV LV») vērsies pie ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera saistībā ar publiski izskanējušo informāciju par, iespējams, fiktīvām darba attiecībām VAS «Latvijas Pasts».
Kaimiņš vēršas prokuratūrā par, iespējams, fiktīvu nodarbināšanu «Latvijas Pastā»
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Savukārt «Latvijas Pastā» uzsver, ka šis gadījums skar uzņēmuma bijušo amatpersonu rīcību. Atbildot uz izmeklējošo institūciju sniegtajiem pieprasījumiem, uzņēmums ir nodevis visu tā rīcībā esošo informāciju, pavēstīja Latvijas Pasta pārstāve Gundega Vārpa.
Kaimiņš vēstuli par šo gadījumu nosūtījis arī Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS), satiksmes ministram Uldim Augulim (ZZS), iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim (V) un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam Jaroslavam Streļčenokam.
Deputāts norāda, ka medijos jau pirms vairākiem mēnešiem ir izskanējusi informācija par to, ka Latvijas Pasts ir divus gadus katru mēnesi maksājis darba algu darbiniekam Jānim Gavaram, kurš darbā nav nācis un kolēģiem uzņēmumā nav bijis pazīstams. Izmaksātās algas apmērs mēnesi sasniedzis 3000 eiro.
Latvijas Pasta bijušā valdes priekšsēdētāja Arņa Salnāja un Gavara atbildes par notikušo nesniedz skaidrību, tās ir nepārliecinošas, jo nesniedz skaidru priekšstatu par to, vai vispār Gavars ir pildījis kādus darba pienākumus, uzskata politiķis. Neskaidrību ap notikušo vairo arī tas, ka, sākoties preses interesei, Gavars ir uzteicis darbu, bet uzņēmuma valde atlaista sakarā ar pārkāpumiem, iespējams, arī par iespējamo fiktīvo darba attiecību gadījumu ar Gavaru.
Rezultātā rodas ļoti nopietnas aizdomas, ka VAS «Latvijas Pasts» notikušais var tikt vērtēts kā personu grupas organizētas un realizētas fiktīvas darba attiecības nolūkā iegūt ievērojamus naudas līdzekļus. Politiķis pauž bažas, vai nenotiek notikušā noklusēšana un vainīgo personu glābšana no likumā noteiktās atbildības. «Mani uztrauc, vai Gavara un VAS «Latvijas Pasts» gadījums nepārkāpj konstitucionālo vienlīdzības principu, jo, iespējams, tiek ņemti vērā Gavara agrākie nopelni un kontakti politiskajās aprindās,» pausts iesniegumā valsts amatpersonām.
Kaimiņš arī norādīja, ka valsts reakcijas trūkums uz šo gadījumu mazina sabiedrības uzticēšanos valstij kopumā, valsts pārvaldei, politiķiem un tiesu varai. Amatpersonām, kurām nosūtīta vēstule, politiķis uzdevis vairākus jautājumus, tajā skaitā par šajā lietā veiktajām darbībām un to, kurā procesuālā posmā atrodas pārbaude.
Deputāts arī vēlas noskaidrot, vai ir konstatēti fakti, kas dod pamatu aizdomām, ka fiktīvu darba attiecību pastāvēšana ir bijis veids naudas līdzekļu ieguvei ar mērķi pretlikumīgi finansēt kādu vai kādas politiskās partijas.
Par šo gadījumu iepriekš vēstīja TV3 raidījums «Nekā personīga». Pats Gavars raidījumam tolaik skaidroja, ka savu algu pastā ir «godam nopelnījis», taču komercnoslēpums neļaujot viņam stāstīt par gūtajiem panākumiem. Bijusī amatpersona tolaik skaidroja, ka tad, kad uzņēmumam tuvojās līguma darbības beigas ar kādu klientu, viņam bija jāmēģina panākt līguma pagarināšana.