Ik gadu vidēji tikai 3% nepilngadīgajiem tiesa ir piespriedusi audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus, līdz ar to secināms, ka pamatā nepilngadīgajiem tiek piemērota tradicionālās kriminālās justīcijas sistēma, kas ir pretēji nepilngadīgā interesēm - neveicina un pat izslēdz nepilngadīgā resocializācijas iespēju.
Tieslietu ministrija (TM) secinājusi, ka līdz šim nepilngadīgie, kuri izdarījuši noziegumu, nereti to izdara atkārtoti pēc soda izciešanas vai pat tā laikā.
Tas esot skaidrojams ar to, ka
nepilngadīgajiem ir nepieciešama individuāla pieeja, kas atbilst nepilngadīgā vecumam, individuāli psiholoģiskajām īpašībām un attīstības līmenim,
ko attiecīgi tradicionālās kriminālās justīcijas principi nevar nodrošināt. Vienlaikus nepilngadīgajam jānodrošina tāda vide, lai novērstu antisociālas uzvedības cēloņus, veicinātu nepieciešamo prasmju attīstīšanu un sociāli atbildīgas uzvedības veicināšanu, secinājusi TM.
Ņemot vērā pašreizējo situāciju, tiek strādāts pie priekšlikuma Krimināllikumā nepilngadīgajiem noteikt jaunus pamatsodu veidus, piemēram, piespiedu darbs nepilngadīgajiem vai probācijas uzraudzība nepilngadīgajiem, par pamatu nosakot nepilngadīgā resocializāciju un nepieciešamības gadījumā nodrošinot arī piemērotu vidi, nosakot pienākumu nepilngadīgajam atrasties sociālās korekcijas izglītības iestādē.
«Proti, ir izstrādāts priekšlikums nepilngadīgajam probācijas uzraudzības ietvaros noteikt pienākumu atrasties sociālās korekcijas izglītības iestādē, ja probācijas uzraudzības nepilngadīgajiem izpilde nebūs iespējama, ņemot vērā nelabvēlīgo sociālo vidi, kurā nepilngadīgais atrodas, iespējamu apdraudējumu nepilngadīgā veselībai vai dzīvībai vai citu iemeslu dēļ, kas kavē vai nepieļauj probācijas uzraudzības nepilngadīgajiem izpildi,» skaidro Tieslietu ministrija.
Paralēli darbam pie nepilngadīgo kriminālatbildības sistēmas reformas īstenošanas Tieslietu ministrija izstrādā likumprojektu bērnu antisociālas uzvedības prevencijai, kura mērķi ir:
veicināt bērnu atturēšanos no pretlikumīgām darbībām, novēršot antisociālās uzvedības risku,
veidot un nostiprināt bērnos sabiedrībā pieņemtu vērtību orientāciju, mainīt bērna uzvedību un attieksmi pret sevi un apkārtējiem, kā arī veicināt bērnu iekļaušanu sabiedrībā; stiprināt bērna likumisko pārstāvju lomu bērnu antisociālas uzvedības prevencijā; izveidot efektīvu bērna un bērna likumisko pārstāvju atbalsta institucionālo sistēmu.
