Pēc ilgstošas signalizācijas skanēšanas Zolitūdes traģēdijas dienā lielveikala «Maxima Latvija» Priedaines ielā uz vietas esošā vadība mudināja darbiniekus palikt savās vietās, jo «viss esot bijis pārbaudīts un kārtībā».
«Maxima» darbiniece: Lielveikala vadība pēc signalizācijas mudināja darbiniekus palikt savās vietās
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kāda cietusī - bijusī «Maxima» darbiniece - pieteica 3000 eiro morālā kaitējuma kompensāciju. Sieviete norādīja, ka ap plkst.17 pēcpusdienā ilgi skanēja signalizācija - pēc viņas domām, apmēram 20 minūtes. Cietusī skaidroja, ka veikala vadība aicināja darbiniekus palikt savās darba vietās, jo viss ticis pārbaudīts un viss esot kārtībā.
Viņa sacīja, ka signalizācija lielveikalā skanēja arī pirms traģēdijas dienas.
Viens no lieciniekiem, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieks, sacīja, ka arodbiedrība ieteica pieteikt morālo un mantisko kompensāciju, bet viņš precīzi neatceras, kādu summu bija pieteicis. Viņš ieradās lielveikalā pēc otrā nogruvuma. Lai gan viņam tajā dienā bija brīvdiena, vīrietim nācās ierasties.
Likvidējot otrā nogruvuma sekas, glābējs guva muguras traumu. Viņš gan piebilda, ka pildīt dienesta pienākumus gūtā trauma viņam netraucē, bet, piemēram, nodarboties ar brīvo cīņu cietušais vairs nevar.
Tiesa nolasīja pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās cietušā liecības, un viņa pieteiktā morālā kaitējuma kompensācija bija 10 000 eiro.
Vēl viens cietušais lietā bija pieteicis 10 000 eiro morālā kaitējuma kompensāciju. Viņš ar draudzeni bija iegājis lielveikalā «Maxima» pēc treniņa. Miesas bojājumus nogruvuma rezultātā vīrietis neguva. Viņš nevarēja atcerēties, cikos abi iegāja veikalā, bet bija jau tumšs.
Taujāts, vai todien veikalā bija kas citādi, cietušais vienīgi norādīja, ka bija mazāk cilvēku nekā citās dienās. Kad notika nogruvums, viņam sākumā likās, ka tas ir sprādziens, jo tas bija «pēkšņs, skaļš».
«Maxima» papildu aizstāvību nodrošinās advokāts Aleksands Berezins.
Kā ziņots, 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam «Maxima», dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Būveksperti secinājuši, ka traģēdija notika nepareizi aprēķinātu jumta konstrukciju slodžu dēļ, kas bija iegrūšanas cēlonis.
Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.
Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām. Šīs personas ir ēkas būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma «Re&Re» būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš.
Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.
Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai - izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas.
Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija.
Krimināllietā, ko skata Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa, apsūdzēta ir arī «Maxima» darbiniece Inna Šuvajeva.
Valsts apsūdzības uzturētājiem pabeidzot lasīt apsūdzību, neviena no deviņām apsūdzētajām personām savu vainu inkriminētajos noziegumos neatzina.