Jevģēnijs Ņesterovičs, kurš bija uzņēmuma «Re&Re» būvdarbu vadītājs otrajā kārtā, Zolitūdes traģēdijas krimināllietā tiesai liecināja, ka pirms nu jau iebrukušā jumta labiekārtošanas būvinženierim lūdzis pārbaudīt, vai slodzes projektā ir aprēķinātas pareizi. Viņš arī pirms traģēdijas dienas neesot dzirdējis signalizāciju, lai gan citi liecinieki norādījuši, ka tā skanējusi visai bieži.
Viņš bija norīkots par būvdarbu vadītāju no uzņēmuma «Re&Re». «Pa lielam būvniecības process noritēja bez īpašām problēmām, kavējumiem,» teica otrās kārtas būvdarbu vadītājs.
Būvdarbu vadītājs skaidroja, ka objektā traģēdijas dienā bijis jau no paša rīta, kad apstaigājis ar palīgiem objektu. Pēc tam pa dienu notika apakšuzņēmēju sapulce, kas beidzās aptuveni puspiecos.
Pēc tam viņam palīgs esot norādījis, ka sūkņu stacijā skan signalizācija. Par to tika informēti «Maxima» apsargi. Daudzdzīvokļu mājā tika veikta pārbaude. Nekas netika atrasts. Tika pārbaudīts arī veikala pagrabs. Brīdi vēlāk tika izsaukts signalizācijas apsaimniekotājs, taču nekas netika konstatēts un viņš devies prom. Signalizāciju objektā viņš esot dzirdējis pirmo reizi.
Informāciju par jumta iebrukumu viņš esot saņēmis telefoniski un steidzies atpakaļ. Pēc pirmā iebrukuma viņš devies uz daudzstāvu māju un no otrā stāva redzējis iebrukuma apmēru.
Viņš akcentēja, ka pirmās kārtas būvdarbos nav piedalījies. Otrās kārtas būvniecībā ietilpa daudzstāvu mājas būvniecība, kā arī jumta, kas atradās virs veikala «Maxima», labiekārtošana.
Vīrietis savās liecībās norādīja, ka, labiekārtojot jumtu, netika pārsniegtas slodzes, darbi tika veikti atbilstoši aprēķinātajām slodzēm.
Ņesterovičs atzina, ka zem daudzstāvu mājas bija izvietoti balsti, kas bija nepieciešami, lai varētu veikt betonēšanu no trešā līdz piektajam stāvam. Viņš sacīja, ka tehnoloģiski balsti bija vajadzīgi, shēma tika saskaņota ar būvkonstrukciju sadaļas autoruzraugu. Balstu izvietošana gan nebija norādīta sākotnēji projektā.
Veicot «Maxima» jumta labiekārtošanu, tika izmantota vibrobliete,
atzina Ņesterovičs. Viņš skaidroja – lai arī tehniskajā projektā tas nebija plānots, viņš šāda aprīkojuma lietošanu akceptējis.
Ēkas būvinženierim Ivaram Sergetam Ņesterovičs arī vairākas reizes esot prasījis pārbaudīt aprēķinātās slodzes.
Šī informācija esot pārrunāta gan telefoniski, gan sapulču laikā. Atbilde bijusi pozitīva – slodzes aprēķinātas pareizi un visus paredzētos darbus var veikt. Sergets viņam apliecinājis, ka slodzes rēķinātas ar lielu rezervi un uz jumta var droši strādāt.
Uz prokuroru jautājumu, kāpēc uzdoti jautājumi par slodzēm, Ņesterovičs skaidroja, ka tas tiek darīts dažādos objektos.
2013.gada 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam «Maxima», dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Būveksperti secinājuši, ka traģēdija notika nepareizi aprēķinātu jumta konstrukciju slodžu dēļ, kas bija iegrūšanas cēlonis.
Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.
Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām. Šīs personas ir ēkas būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma «Re&Re» būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš.
Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.
Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai - izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas.
Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija.
Krimināllietā, ko skata Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa, apsūdzēta ir arī «Maxima» darbiniece Inna Šuvajeva.
Valsts apsūdzības uzturētājiem pabeidzot lasīt apsūdzību, neviena no deviņām apsūdzētajām personām savu vainu inkriminētajos noziegumos neatzina.
