Salīdzinoši zemā uzticēšanās tiesām lielā mērā liecinot par nepieciešamību informēt sabiedrību par juridiskiem jautājumiem un veicināt iedzīvotāju izpratni par tiesas procesiem, tostarp nepieciešams plašāk skaidrot iedzīvotājiem tiesiskos aspektus sarežģītākajās, plašsaziņas līdzekļu un iedzīvotāju uzmanību pievērsušajās tiesvedībās, lai veicinātu sabiedrības uzticēšanos tiesai un tās paļāvību uz taisnīgu, neatkarīgu un kompetentu tiesu Latvijā.
Tieslietu ministra Dzintara Rasnača preses sekretārs Andris Vitenburgs TVNET skaidroja: ņemot vērā, ka tiesu sistēmas atklātība un caurskatāmība stiprinātu lielāku sabiedrības uzticēšanos, jau 2015.gada vasarā Tieslietu padomē, kur piedalās arī tieslietu ministrs, tika apstiprinātas Tiesnešu ētikas komisijas, Augstākās tiesas un Tieslietu ministrijas kopīgi gatavotās tiesu sistēmas komunikācijas vadlīnijas visām institūcijām, kas pārstāvētas šajā padomē.
To mērķis ir veicināt tiesu sistēmas institūciju izpratni, ka to darbībā ir jāievēro taisnīgums un šim taisnīgumam jābūt sabiedrībai redzamam, nostiprināt tiesu sistēmas reputāciju un autoritāti, kā arī veicināt sabiedrības izpratni par tiesu sistēmu, tās darbības principiem, tiesu sistēmas institūciju kompetenču sadalījumu un personas tiesībām un iespējām aizsargāt savas tiesiskās intereses. Tāpat arī tika izstrādāta Tiesu komunikācijas stratēģija, lai palīdzētu Latvijas tiesām efektīvāk veidot komunikāciju ar procesa dalībniekiem, plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrību kopumā.
Vitenburgs norādīja, ka, runājot par tiesu varas efektīvu darbību, tiesu komunikāciju un sabiedrības uzticību, jāuzsver, ka šajā procesā lielu ieguldījumu dod un nākotnē vēl lielāku varētu dot arī plašsaziņas līdzekļi – profesionāli, vispusīgi un objektīvi atspoguļojot ar tiesas spriešanu un spriedumu izpildi saistītos jautājumus.
Jāatzīmē, ka sabiedrības uzticēšanās veicināšanā būtiska ir arī tiesu varas pārstāvju pašu attieksme – arvien vairāk tiesnešu sniedz intervijas un komentārus pēc plašsaziņas līdzekļu pieprasījuma, veicinot sabiedrības informētību par tiesas un tiesnešu darba specifiku, iedzīvotājiem nozīmīgiem tiesas nolēmumiem. Kopumā pēdējos desmit gados ir vērojama pakāpeniska augšupejoša tendence attiecībā uz iedzīvotāju uzticēšanos Latvijas tiesām.
Decembrī publiskotie SKDS aptaujas dati liecinājuši, ka par tiesām «uzticas» teikuši 38%, bet «neuzticas» – 42% aptaujāto, līdz ar to reitings bijis -3,8. Diemžēl arī uzticība medijiem šobrīd ir samazinājusies, piemēram, ziņu portāliem internetā līdz 35%, reitings - 7,5. Tas nozīmē, ka vēl jo vairāk ziņu portālu pārstāvji varētu līdzdarboties sabiedrības tiesiskajā izglītošanā, atspoguļojot vispusīgi un objektīvi tiesu darbu, norāda Tieslietu ministrija.
Ministrija skaidro, ka šobrīd mērķtiecīgi tiek īstenota tiesu teritoriālā reforma, kuru plānots pabeigt līdz Latvijas simtgadei. Reformas ietvaros viena tiesu apgabala ietvaros tiek apvienotas vairāku tiesu teritorijas, juridiski izveidojot vienu lielāku tiesu. Līdzšinējās tiesas kā jaunās apvienotās tiesas struktūras turpina darboties jauno apvienoto tiesu darbības teritorijas ietvaros, nodrošinot iedzīvotājiem iespēju iesniegt dokumentus jebkurā no tiesas atrašanās vietām pēc personas izvēles. Sākotnējie tiesu teritoriālās reformas rezultāti Rīgas un Latgales reģionā liecina, ka veiksmīgi sasniegti reformai izvirzītie mērķi: samazinās lietu izskatīšanas vidējie termiņi; būtiski samazinās tiesām piekritīgo lietu uzkrājums; izlīdzinās tiesnešu noslodzes atšķirības; stingrāk tiek nodrošināts tiesnešu specializācijas un nejaušības princips lietu sadalē, kas samazina iespējamos korupcijas riskus.
Piesaistot Eiropas Sociālā fonda finansējumu, Tieslietu ministrijas vadībā ir sāktas plaša mēroga profesionālas apmācības tiesnešiem, prokuroriem, izmeklētājiem un citu juridisko profesiju pārstāvjiem. Septiņos gados kopumā apmācot vairāk nekā 12 000 personu, mācību mērķis ir stiprināt tieslietu sistēmu, pilnveidot profesionālās zināšanas un iemaņas tiesu un tiesībsargājošo institūciju personālam. Tiesas spriešanas kvalitātes paaugstināšana ir svarīgs priekšnosacījums sabiedrības uzticamības veicināšanai.
Lai paaugstinātu tiesu darba efektivitāti, ir ieviesta tiesu specializācija konkrētu lietu kategoriju izskatīšanā, paplašinātas alternatīvās iespējas ārpustiesas strīdu izšķiršanai – notiek šķīrējtiesu reforma un arvien plašāk tiek attīstītas un ieviestas mediācijas iespējas, īpaši ģimenes strīdos, komercstrīdos un darba strīdos.
TVNET jau rakstīja, ka vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju ir pārliecināta, ka tiesu procesi nav godprātīgi un taisnīgi, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati.
Janvārī veiktajā aptaujā noskaidrots, ka 55,3% iedzīvotāju kopumā nepiekrīt apgalvojumam, ka Latvijā tiesas procesi ir godprātīgi un taisnīgi. Šim apgalvojumam drīzāk nepiekrita 33,1% aptaujāto, savukārt vēl 22,2% respondentu tam nepiekrita pilnībā.
Optimistiskāk noskaņota ir nedaudz vairāk kā piektdaļa iedzīvotāju. Minētajam apgalvojumam drīzāk piekrita 18,8% aptaujāto, savukārt tikai 2,3% iedzīvotāju ir pilnībā pārliecināti par to, ka tiesu procesi Latvijā ir godprātīgi un taisnīgi.
