Rīgas apgabaltiesa šodien atzina par pamatotu pieteikumu nodot jaunai izskatīšanai civillietu, kuru iepriekš skatīja bijusī tiesnese Iveta Bērziņa un par kuru viņa no uzņēmēja Gulama Gulami saņēmusi kukuli vairāk nekā 7000 eiro apmērā un to piesavinājusies.
Kā pastāstīja apgabaltiesas preses pārstāvis Raimonds Ločmelis, apgabaltiesa šodien atzina par pamatotu SIA «966 Freecom» pieteikumu no jauna skatīt civillietu par izpildu raksta izsniegšanu Rīgas Komerciālo strīdu šķīrējtiesas 2013.gada 2.aprīļa sprieduma piespiedu izpildei.
Līdz ar to apgabaltiesa atcēla tiesas pieņemtos lēmumus lietā un nodeva lietu atkārtotai izskatīšanai pirmās instances tiesā.
Pieteikumā kā jaunatklāts apstāklis norādīts fakts, ka ar spēkā stājušos Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 14.novembra spriedumu krimināllietā bijusī Rīgas apgabaltiesas tiesnese Bērziņa atzīta par vainīgu procesā par kukuļa piesavināšanos, tostarp attiecībā uz 2013.gada 5.septembra lēmuma pieņemšanu konkrētajā civillietā.
Abu instanču lēmumi atcelti, lai novērstu jebkādas šaubas par tiesas objektivitāti pieteikuma izskatīšanā, kas panākams, lietas dalībniekiem nodrošinot tiesības uz pieteikuma izvērtēšanu divās tiesu instancēs. «Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka, atceļot tikai apelācijas instances tiesas nolēmumu, lietas dalībniekiem tiktu liegtas likumā paredzētās tiesības uz strīdus argumentu un pierādījumu izvērtēšanu divās tiesu instancēs,» minēts šodien pieņemtajā nolēmumā.
Lieta nodota jaunai izskatīšanai Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Lēmums nav pārsūdzams un tas stājas likumīgā spēkā tā pieņemšanas brīdī.
Kā ziņots, pieteikumu tiesā sakarā ar jaunatklātajiem apstākļiem 10.februārī iesniedza SIA «966 Freecom» pārstāvis, advokāts Indulis Balmaks. Apstākļi ir konstatēti ar pagājušā gada novembrī spēkā stājušos spriedumu krimināllietā.
Pieteikumā norādīts, ka lieta tikusi skatīta nelikumīgā sastāvā, jo tās izskatīšanā piedalījusies tiesnese, kura iepriekš vienai no pusēm apsolījusi «sakārtot» lietas iznākumu un saņēmusi 5000 latu (7114 eiro) lielu kukuli, kā arī devusi padomus šīs puses juristam par lietā iesniedzamajiem paskaidrojumiem. Turklāt attiecīgie tiesu nolēmumi, ar ko atteikts izsniegt izpildu rakstu šķīrējtiesas sprieduma izpildei, ir pieņemti klaji pretēji likumā noteiktajam un Augstākās tiesas tiesnešu kopsapulces lēmumam par likuma piemērošanu šāda veida lietās.
Kā skaidro advokāts, likums liedz tiesnesim piedalīties lietas skatīšanā, ja «viņš ir personīgi tieši vai netieši ieinteresēts lietas iznākumā vai ir citi apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par viņa objektivitāti», un kukuļošanas krimināllietā noskaidrotie fakti nerada nekādas šaubas, ka tiesnese Bērziņa nedrīkstēja piedalīties konkrētās lietas izskatīšanā pat tad, ja kukuli viņa piesavinājusies par vēlamo iznākumu pirmās instances tiesā.
LETA jau ziņoja, ka pērn rudenī tiesa Bērziņai un uzņēmējam Gulami piemēroja ar reālu brīvības atņemšanu nesaistītus sodus, jo tika panākta vienošanās ar prokuratūru. Savukārt janvārī žurnāls «Ir» rakstīja, ka kriminālprocesā pret Bērziņu un uzņēmēju Gulami izmeklēšanā bija iegūti pierādījumi vēl par divām epizodēm, tomēr apsūdzība par tām nav uzrādīta.
Kā vēstīja žurnāls, valsts nav uzturējusi apsūdzību divos kukuļošanas gadījumos, kas bija saistīti ar Gulami vadītā uzņēmuma SIA «Terahouse Maxcapital» prasību pret SIA «Homeland». 2013.gada aprīlī un augustā tiesnese Bērziņa klātienē personīgi saņēmusi no Gulami naudu, lai viņa labā izlemtu biznesa civilstrīdu, ko tiesnese pati arī skatīja Rīgas apgabaltiesā.
Izmeklēšanā fiksēts 5000 latu (7114 eiro) kukulis aprīlī un 10 000 eiro kukulis augustā. Par to liecinājis gan pats Gulami, gan viņa dienasgrāmatā veiktie pieraksti un kukuļošanas līdzzinātāja eksprokurore Irina Bogdanova, kura izgājusi arī melu detektora pārbaudi un viņas liecības atzītas par patiesām, vēsta žurnāls.
Tāpat «Ir» rīcībā esošā informācija liecina, ka epizodē par lielākā kukuļa - 34 000 eiro - pieņemšanu izmeklētāji bija savākuši pierādījumus kukuļņemšanā, nevis kukuļa piesavināšanā, kā to vēlāk traktēja prokuratūra, paredzot daudz maigāku sodu tiesnesei. Žurnāls arī pārliecinājies, ka visos gadījumos, kur Gulami maksājis kukuļus, tiesa lēmusi tieši tā, kā uzņēmējs pasūtījis.
Kopumā izmeklēšanā fiksētas četras kukuļdošanas epizodes trīs lietās, ko skatījuši pieci tiesneši. Taču tā kā prokuratūras izvirzītajā apsūdzībā tiesnesei Bērziņai tika inkriminēta nevis kukuļa ņemšana, bet tikai citiem tiesnešiem domātu kukuļu piesavināšanās, savukārt pārējiem tiesnešiem vispār nekādas aizdomas vai apsūdzības nav izvirzītas, tad visi Gulami apmaksātie spriedumi tiek uzskatīti par likumīgiem un spēkā esošiem, raksta žurnāls.
Kā ziņots, 2016.gada rudenī Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa apstiprināja vienošanos par sodu Gulami un Bērziņai. Gulami par kukuļdošanu piemērota brīvības atņemšana uz gadu nosacīti ar pārbaudes laiku uz vienu gadu un sešiem mēnešiem, kā arī naudas sods 9250 eiro apmērā. Tāpat viņam kā papildsods noteikta tiesību ierobežošana ieņemt noteiktus amatus uz vienu gadu. Bērziņai par kukuļa piesavināšanos noteikts naudas sods 11 100 eiro apmērā.
LTV raidījums «De facto» vēstīja, ka Bērziņa vairs netiek apsūdzēta par kukuļņemšanu, bet par kukuļa piesavināšanos, kas viņai notiesāšanas gadījumā nozīmē maigāku sodu. Prokuratūrā raidījumam «De facto» skaidroja, ka krimināllieta daļā par kukuļņemšanu pret Bērziņu ir izbeigta pierādījumu trūkuma dēļ.
Bijusī tiesnese tika apsūdzēta par kukuļa piesavināšanos saistībā ar lietu, ko skatīja cits tiesnesis citā tiesā - kādreizējās Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesis Imants Dzenis. Viņš 2013.gada vasarā pieņēma lēmumu, kas ļāva Gulami ģimenei turpināt saimniekot Vecrīgas viesnīcā «Garden Palace», kur, pēc Skudras teiktā, Gulami nostiprinājies noziedzīgām metodēm, norādīja «De facto». Apelācijas instancē šī Dzeņa skatītā lieta nonākusi pie tiesneses Bērziņas. Pret Dzeni neesot bijis pietiekamu pierādījumu, ka viņš būtu zinājis par Gulami un Bērziņas vienošanos.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) iepriekš paziņojumā presei norādīja, ka lūdz sākt kriminālvajāšanu pret tiesnesi par kukuļņemšanu un kukuļa piesavināšanos, bet pret uzņēmēju - par kukuļdošanu. Kriminālprocess tika sākts 2014.gada oktobrī. KNAB toreiz paziņoja, ka uzņēmējs, kura uzņēmumi bija iesaistīti dažādās tiesvedībās, lai panāktu viņam labvēlīgu tiesas lēmumu pieņemšanu, vairākkārt nodeva kukuļus.
