Valsts policijā vērsušies vecāki, kuru bērns Aizkrauklē saslima ar leģionāru slimību. Vecāki vēlas, lai policija noskaidro, kura iestāde un kura amatpersona par notikušo ir atbildīga, TVNET pastāstīja Valsts policijas (VP) pārstāve Ieva Sietniece.
Vecāki, kuru bērns saslimis ar leģionāru slimību, vērsušies policijā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņa paskaidroja, ka policijā saistībā ar notikušo sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 197. panta par darba pienākumu nolaidīgu pildīšanu, ko izdarījis uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai organizācijas atbildīgs darbinieks vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai organizācijas pilnvarota tāda pati persona, ja ar to radīts būtisks kaitējums uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai), organizācijai vai ar likumu aizsargātām citas personas interesēm.
Aizdomas, ka Aizkrauklē notikusi inficēšanās ar leģionāru slimību, radās 24.februārī. 28.februārī epidemiologi noņēma ūdens paraugus. Analīžu rezultāti, kas apstiprināja, ka ūdenī ir slimību izraisošā baktērija, kļuva zināmi 8.martā. Dienu vēlāk Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) sagatavoja oficiālu vēstuli, lai pašvaldības iestādes informētu par analīžu rezultātiem.
Pa pastu nosūtītā vēstule Aizkraukli sasniedza pirmdien, 13.martā.
SPKC redzeslokā šogad bijuši 11 gadījumi ar aizdomām par saslimšanu ar leģionāru slimību jeb legionelozi – astoņos no tiem slimība apstiprināta, pārējos trīs ir aizdomas par saslimšanu, taču tos vēl izmeklē.
Zināms, ka pacientu vidū ir viens bērns un trīs ar leģionāru slimību saslimušie miruši.
Informācija SPKC mājaslapā liecina, ka leģionāru slimībai raksturīgs straujš sākums, cilvēka temperatūra paaugstinās līdz 39-40,5 grādiem, novērojamas vispārējas intoksikācijas pazīmes, sauss klepus, sāpes krūtīs, elpošanas traucējumi, pneimonija, sirds un nieru darbības traucējumi, kā arī caureja.
Infekcijas avots ir legionellas saturošs ūdens. Cilvēks var inficēties, ieelpojot baktērijas saturošas aerosolizētas ūdens daļiņas, kas veidojas no sīkiem ūdens pilieniņiem, kad ar legionellām piesārņotais ūdens atsitas pret cietām virsmām.
Lai izvairītos no inficēšanās dzīvesvietā, karstā un aukstā ūdens sistēmās nepieciešams nodrošināt apstākļus, kas kavētu legionellu savairošanos. Jāseko tam, lai aukstā ūdens temperatūra būtu zem plus 20 grādiem pēc Celsija, bet karstā - virs 50 grādiem pēc Celsija.
Legionellas īpaši vairojas siltā ūdenī, karstā un aukstā ūdens tvertnēs, cauruļvados ar nelielu ūdens plūsmu vai stāvošā ūdenī, piemēram, dzīvokļos, kur reti tiek izmantoti krāni vai duša. Tāpat baktērijas vairojas cauruļvadu dušu, krānu vai tvertņu virsmu organiskajā aplikumā, nosēdumos, mazgāšanas iekārtu un aizbāžņu gumijas vai dabiskajās šķiedrās, ūdens sildītājos.