Plāno liegt iespēju kriminālprocesu par vardarbību ģimenē sākt bez cietušā iesnieguma

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: PantherMedia/Scanpix

Saeimas Juridiskās komisijas vairākums trešdien nolēma atbalstīt rosinājumu no likuma grozījumiem izslēgt priekšlikumu, kas paredzētu iespēju sākt kriminālprocesu par vardarbību ģimenē bez cietušā iesnieguma.

Izslēgt šos priekšlikumus rosināja Saeimas deputāts Gunārs Kūtris (NSL), norādot, ka, ja divi cilvēki ģimenē ir vienreiz nonākuši līdz kautiņam, bet nevienam no viņiem nav pretenziju pret otru, tad valstij vai kādai trešajai pusei nebūtu jāiejaucas šajā situācijā. Politiķis skaidroja, ka nevajadzētu izveidoties situācijai, ka kriminālprocess tiek ierosināts, piemēram, kaimiņa sūdzības dēļ, lai gan ģimenes locekļiem nav pretenziju vienam pret otru.

Kūtris vērsa uzmanību, ka šajā gadījumā runa ir par vienreizēju vardarbības gadījumu. Savukārt Tieslietu ministrijas (TM) Krimināltiesību departamenta direktore Indra Gratkovska norādīja, ka nevajadzētu jautājumu par vardarbību noniecināt, jo nosodāma ir arī vienreiz veikta vardarbība. TM pārstāve arī skaidroja, ka ģimenēs, kurās ir bērni, vienam pieaugušajam ģimenes loceklim, radot miesas bojājumus citam pieaugušajam, tas atstāj negatīvas psiholoģiskas sekas uz nepilngadīgajiem.

Sieviešu resursu centra «Marta» pārstāvji norādīja, ka šādi grozījumi nepieciešami, ņemot vērā, ka ir arī sievietes, kuras atrodas sava dzīvesbiedra emocionālas kontroles varā, kuras tiek šantažētas un kurām tiek izteikti draudi. Tāpēc daudzas sievietes, kuras ir cietušas no vardarbības ģimenē, atsakās no iesnieguma rakstīšanas pret varmāku.

Savukārt Valsts policijas un prokuratūras pārstāvji norādīja, ka arī ieviešot tiesības kriminālprocesu sākt bez cietušā iesnieguma, šādā kriminālprocesā būs grūti pierādīt vardarbīgās personas vainu, ja cietušais vai cietušā nesadarbosies ar izmeklēšanu.

Komisijas sēdē aktīvi debatēs par šo jautājumu iesaistījās arī parlamentārieši Andrejs Judins (V), Jūlija Stepeņenko (S) un Inga Bite (LRA).

Par Kūtra rosinājumu no likuma grozījumiem izslēgt attiecīgo priekšlikumu balsoja deputāti Kūtris, Stepaņenko, Bite, Andrejs Elksniņš (S) un Valērijs Agešins (S).

Savukārt attiecīgajos balsojumos atturējās deputāti Judins, Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK), Ritvars Jansons (VL-TB/LNNK) un Guntis Kalniņš (ZZS), izņemot vienu balsojumu, kurā Judins balsoja «pret».

Līdz ar to atbalstīts tas, ka no likumprojekta izslēgts priekšlikums, kas paredz, ka varmāka tiek krimināli sodīta par miesas bojājumu nodarīšanu pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir pirmajā vai otrajā radniecības pakāpē, vai pret laulāto vai bijušo laulāto, vai pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir vai ir bijis nereģistrētās laulāto attiecībās, vai pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājam ir kopīga (nedalīta) saimniecība.

Jau pašlaik Krimināllikums ļauj piemērot kriminālsodu šādos gadījumos, ja tas pierādīts kriminālprocesā, kas sākts pēc cietušā iesnieguma.

Par Kūtra priekšlikumiem attiekties no TM piedāvātajiem likuma grozījumiem gala lēmums būs jāpieņem Saeimai.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu