Krimināllietā par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā Austrumukrainā apsūdzētais Artjoms Skripņiks apgalvo, ka tur veicis humāno darbību, savukārt pirmstiesas izmeklēšanā sniegtajās liecībās pats sevi apmelojis.
Par karošanu Austrumukrainā apsūdzētais Skripņiks liecībās «pats sevi apmelojis»
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Apsūdzētais Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai iesniedza liecības rakstveidā krievu valodā, ko viņš nolasīja. Viņš skaidroja, ka pieņēma lēmumu sniegt liecības rakstveidā galvas traumas dēļ. Apsūdzētais turpināja, ka ir viegli uzbudināms, tāpēc ne vienmēr adekvāti reaģē uz jautājumiem, jo sevišķi tiem, kas attiecināmi uz politisko pārliecību un notikumiem Ukrainā.
Viņš norādīja, ka tā esot noticis viņa nopratināšanas laikā ar Drošības policijas (DP) izmeklētājiem, jo Skripņiks bija zem psiholoģiska spiediena, tika izdomāti notikumi, kas nevarēja notikt vispār, un tādā veidā viņš «pats sevi aprunāja». Tāpat apsūdzētais tiesai stāstīja, ka prokurore nopratināšanas laikā viņu pārāk izprovocēja, lai viņš izsakot savu viedokli par notiekošo Ukrainā, ko viņš arī izdarīja, pārāk asi reaģējot. Vēlāk apsūdzētais piebilda: lai arī tas nebija iekļauts protokolā, viņš ļoti nožēlojis savu uzvedību.
Vēlāk Skripņiks norādīja, ka neatzīst vainu viņam inkriminētajos noziegumos pēc abiem Krimināllikuma pantiem. Apsūdzētais uzsvēra, ka viņa agrāk sniegtās liecības DP neatbilst patiesībai, vēlreiz atgādinot, ka viņš pats sevi apmelojis lielā psiholoģiskā spiediena dēļ. Jaunais vīrietis stāstīja, ka viņš bijis Ukrainā, Luhanskā, bet konkrēti neatceroties, cik ilgi tur uzturējies. Tomēr piebilda, ka esot tur bijis ne vairāk kā četras reizes.
Raksturojot savus Ukrainas apmeklējumus, apsūdzētais stāstīja, ka uz Luhansku devies, vezdams humānās kravas, kā arī viņu pašu interesējis uz vietas pārliecināties par tur valdošajiem apstākļiem. Skripņiks uz Luhansku vedis zāles un drēbes, kas tika dalītas cilvēkiem, kuriem tās visvairāk vajadzēja. Viņš atzina, ka Austrumukrainā ieraudzītais viņu šokēja, tur bija humānā katastrofa, un viņš vēlējās palīdzēt cietušajiem.
Apsūdzētais noliedz, ka būtu piedalījies bruņotās darbībās, un ieročus neesot lietojis, jo sniedzis tikai humāno palīdzību. Savukārt par sociālajos tīklos ievietotajām bildēm Skripņiks atbildēja, ka toreiz viņam šāda izrādīšanās likusies iespaidīga, bet tagad viņš sapratis, ka tā bijusi puiciska rīcība. Līdz ar to viņš uzsvēra, ka nav piedalījies kādās noziedzīgās organizācijās, kā arī nav zinājis par to esamību.
Uz tiesas sēdi bija aicināts liecinieks, kurš nebija ieradies, jo tiesai paskaidrojis, ka ir slims. Prokurore vēlāk norādīja, ka viņa neuztur lūgumu par liecinieka nopratināšanu tiesas sēdē, lūdzot nolasīt viņa pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības.
Video redzamajā nopratināšanā liecinieks skaidroja, ka abi ar apsūdzēto kopā strādājuši un viņa uzvedība bijusi izaicinoša, Skripņiks bija ātri aizkaitināms, viņu neesot interesējis citu viedoklis un domas. Arī nopratinātais liecinieks sociālajos tīklos redzējis bildes, kurās Skripņiks redzams ar ieroci, bet nezināja, kādos apstākļos bildes uzņemtas.
Kā ziņots, Skripņiks saukts pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 77.1. panta pēc spēkā esošās Krimināllikuma redakcijas. Par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem. Tāpat puisis tiek apsūdzēts pēc Krimināllikuma 89.1. panta 2.daļas, kas paredz atbildību par noziedzīgas organizācijas vadīšanu vai piedalīšanos šādas organizācijas izdarītajos noziegumos. Par to personu var sodīt ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu uz laiku no desmit līdz divdesmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.
Prokuratūra uzskata, ka Skripņiks iesaistījies noziedzīgā organizācijā Austrumukrainā un turp viņš nedevās kā privātpersona, bet veica darbības, lai grautu valsts teritoriālo vienotību.
LETA jau vēstīja, ka DP pagājušā gada sākumā sāka kriminālprocesu pret vienu personu par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā Austrumukrainā. Kriminālprocess sākts par iespējamu iesaistīšanos nelikumīgo kaujinieku grupējumā, kas cīnās pret Ukrainas varas iestādēm. Šis bija pirmais gadījums, kad kāda persona ir atzīta par aizdomās turēto saistībā prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā ārvalstīs. DP iepriekš paziņoja, ka vīrietis bruņotā konfliktā Austrumukrainā piedalījies aptuveni no 2014.gada vidus, taču iepriekš nav bijis DP redzeslokā.
1990.gadā dzimušā Daugavpils iedzīvotāja Skripņika advokāte Jansone aģentūrai LETA toreiz pastāstīja, ka saskaņā ar vīrieša sniegto informāciju viņš 2014.gadā uz tā saucamo Luganskas tautas republiku devies, «cēlu un humānu mērķu vadīts», proti, viņš Austrumukrainā nodarbojies ar humānās palīdzības izdalīšanu vietējiem iedzīvotājiem. Apģērbs un citas sadzīvē nepieciešamās lietas tikušas savāktas Maskavā un pēc tam vestas uz Austrumukrainu. Tur viņš tika ievainots galvā. Viņš apgalvo, ka aktīvā karadarbībā nav piedalījies, turklāt vīrietim nav iepriekšējas militāras pieredzes, jo Latvijas armijā viņš kā nepilsonis nav dienējis.