Tiesībsargi nekomentē Latvijas lomu Krievijas organizētās noziedzības struktūrā

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Lūka / LETA

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers un Valsts policija nekomentē Eiropas Ārlietu padomes (ECFR) publicētā britu pētnieka Marka Galeoti pētījumā secināto, ka Krievijā bāzētas organizētās noziedzības grupas, kurām nereti ir ciešas saites ar Kremli, dažādojušas savu darbību Eiropā, tostarp arī Latvijā.

Kalnmeiers norāda, ka nav iepazinies ar šo pētījumu un viņa rīcībā nav informācijas par šī pētnieka profesionālo kompetenci, autoritāti un citiem vērtējamiem kritērijiem izpētes jautājumā, līdz ar ko viņš šo informāciju nevar komentēt, aģentūrai LETA teica Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Kristīne Sutugina.

Lielākajā izmeklēšanas iestādē Latvijā - Valsts policijā, kuras pārziņā ir organizētās noziedzības apkarošana, pētījumu nekomentēja un arī nepaskaidroja nekomentēšanas iemeslus.

Jau ziņots, ka pētījumā izcelti vairāki Krievijas organizētās noziedzības darbības virzieni. Latvija un Kipra Eiropas kartē izceļas ar to, ka tās ir gan naudas atmazgāšanas centri, gan vietējo krievvalodīgo kopienas, kur iefiltrējas Krievijas organizētās noziedzības pārstāvji.

Galeoto savā pētījumā norādījis, ka Krievijas organizētās noziedzības pārstāvji arvien vairāk izvēlas maskēties aiz legālās ekonomikas darbības, tādēļ izmanto vietas, kur krievu un citu Eirāzijas tautu kopienas ir lielas. Kā spilgtākie piemēri šādām vietām tiek minēta Kosta del Sol reģions Spānijā, Kipra un krievvalodīgo kopiena Rīgā, «kur ir īpaša emigrējušo krievu, gruzīnu un citu tādu tautību koncentrācija, kas nepieciešama, lai radītu vidi [viņu] noziedzīgās darbības veikšanai».

Pētnieks secinājis, ka pēdējo 20 gadu laikā Krievijas organizētās noziedzības darbība Eiropā ir krasi mainījusies, Krievijas noziedzniekiem mazāk darbojoties ielās, bet vairāk iesaistoties dažādās ēnu aktivitātēs kā Eiropas bandu un visu kontinentu aptverošu noziedzīgo tīklu sabiedrotajiem, atbalstītājiem un piegādātājiem.

Vienlaikus viņš atzīst, ka «Krievijas valsts ir ļoti kriminalizēta un noziedzīgās «pagrīdes pasaules» sasaite ar politisko «virszemes pasauli» ir ļāvusi režīmam laiku pa laikam izmantot noziedzniekus kā instrumentus savai varai».

Pašreizējā situācijā, kā secinājis pētnieks, Krievijā bāzēti organizētās noziedzības grupējumi Eiropā tiek izmantoti dažādiem mērķiem, tostarp, kā nelegālas naudas plūsmas avoti, kiberuzbrukumu organizēšanai, kā politiskās ietekmes instrumenti, cilvēku un preču kontrabandā un pat pasūtījuma slepkavību veikšanai Kremļa interesēs.

Tādēļ Galeoti ieteicis Eiropas valstīm un institūcijām Krievijā bāzētus organizētās noziedzības grupējumus neuzskatīt par noziedzības, bet gan par drošības problēmu, un veikt atbilstošus pasākumus cīņai pret to, tostarp vēršoties pret noziedznieku aktīviem, apmainoties ar informāciju un atvēlot politisku un ekonomisku kapitālu šīs problēmas risināšanai.

Latvija un Kipra tiek minēti arī kā spilgti piemēri valstīm, kas jau iemantojušas reputāciju, kā iecienītas vietas Krievijā bāzēto organizētās noziedzības grupējumu naudas atmazgāšanai. Naudas atmazgāšana plaši notiekot arī Lielbritānijā, Šveicē, Grieķijā un Bulgārijā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu